Šobrīd ir plānots, ka nodoklis attieksies arī uz lietoto preču veikaliem, kuri importē apģērbus tirgošanai, vai arī uzņēmumus, kuri nepiedalās ražotāja paplašinātajā atbildības sistēmā (RAS). Izmaiņas likumā plānotas ar mērķi samazināt nereģistrēto teksilizstrādājumu ievešanu valstī un precīzāku to uzskaiti, kā arī samazināt tekstila izstrādājumu pieaugumu atkritumu poligonos.
Eiropas Savienības dalībvalstīm līdz 2025. gadam ir jāievieš tekstila dalītās vākšanas sistēma. Šī prasība ir noteikta Eiropas Parlamenta Direktīvā par atkritumiem.
Tomēr Lavijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka likuma grozījumi ir mūsu pašu interesēs: “Mūsu likums nepārņem Eiropas direktīvas prasības. Ar dabas resursu nodokļa palīdzību mēs aizsargājam savas nacionālās intereses. (…) Galu galā vienā brīdī visas šīs lietotās vai nelietotās drēbes kļūs par atkritumiem, tās nav mūžīgas.Ir svarīgi, lai tās nenonāktu poligonos un, ja iespējams, tiktu izmantotas atkārtoti.”
Lietoto preču veikali iebilst
Vairāki lietoto preču veikali (“R.D.A.”, “Humana Latvia” un citi) šonedēļ tiksies ar atbildīgo ministriju, lai precizētu un skaidrotu šī likuma grozījumus. Tāpat tiek sūtītas vēstules ar iebildumiem citām ministrijām, kurās tiek vērsta uzmanība, ka šie likuma grozījumi neatbilst ES zaļā kursa ierosinājumiem.
Vienlaikus ir jāuzsver, ka ne visus lieto preču veikalus likuma grozījumi ietekmēs vienādi. Piemēram, uzņēmumu “DGS Apģērbi” šie likuma grozījumi neskars, jo preces netiek importētas. Preces tiek iegūtas no Latvijas patērētājiemm, un pārdotas arī mūsu valstī.
Savukārt lietoto preču veikalu ķēdes, piemēram, “R.D.A” un “Humana Latvia”, nodokļa likmes celšana skars tieši.
“R.D.A” direktore Eva Vidovska pirms šīs nedēļas tikšanās ar VARAM nevēlas sniegt komentāru, jo ir nepieciešami precizējumi no ministrijas par tekstila nodokli. Vienlaikus uzņēmuma mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka preces tiek importētas no Anglijas, tas nozīmētu, ka šī uzņēmuma darbība varētu tikt pakļauta papildus tekstila nodoklim.
Savukārt “Humana Latvia” admistratīvā direktore Iveta Voltnere izsaka cerību, ka likumdevējs, pieņemot galīgo lēmumu, sekos Eiropas Komisijas zaļā kursa norādījumiem un nepiemēros tekstilizstrādājumumu nodokli lieto preču veikaliem, jo Eiropas Komisija ir norādījusi, ka lietoto preču veikaliem ir jābūt brīvi pieejamiem. Pretējā gadījumā preču cenas neizbēgami tiks celtas, un daži uzņēmumi varētu pamest Latvijas tirgu, uzsver I.Voltnere. Galīgajam likuma grozījuma projektam jābūt gatavam līdz 30. aprīlim.
Iedzīvotājus apmierina zemās cenas
“Ogrenet” aptaujātie iedzīvotāji ir pret lietoto preču veikalu iespējamu slēgšanu un cenu kāpumu: “Patīk, ka labas drēbes pieejamas par zemām cenām, un ļoti negribētos, lai šie veikali tiktu aizvērti”, uzsver Skaidra. “Uzkatu, ka veikali varētu palikt, jo sveramā prece bieži vien ir labā kvalitātē. Manuprāt, lietoto preču veikali tāpat kā citi uzņēmumi maksā nodokļus valstij, tāpēc tos vajadzētu saglabāt.”
Savukārt Rita atzīst, ka iepriekš, kad dzīvojusi laukos, tad biežāk esot sanācis iepirkties šajos veikalos. “Nebūtu labi, ja tos slēgtu ciet, tad apģērbi kļūs dārgāki. Bet latvieši gan jau pielāgosies un samierināsies ar cenu pieaugumu tāpat kā ar citām lietām.”
Arī Ogrē aptaujātie jaunieši stāsta, ka iepirkties lietoto apģērbu veikalos ir kļuvis pat moderni. “Patīk, ka labas drēbes pieejamas par zemām cenām, un ļoti negribētos, lai šie veikali tiktu aizvērti,” tā par iepirkšanos lietoto preču veikalā atzīst Madara.
