Februāra beigās un marta sākuma debesīs ir vērojami pirmie putni, kuri atgriežas no Dienvidiem, kur viņi uzturas, kamēr Latvijā un citās ligzdošanas valstīs ir ziemas aukstums, sniegs un ledus.

Putnu atgriešanās katru gadu nav vienā laikā. Tā var variēt atkarībā no ziemas intensivitāti vai ilgumu. Piemēram, ja ziema ir silta, dažas putnu sugas nemaz nepamet Latviju, vai pārziemo tuvajās Eiropas valstīs. Pirmie gājputni, kuri atgriežas mājās, gandrīz vienmēr, ir iepriekšējo paaudžu putni, savukārt jaunie putni atgriežas pēdējie.

Agrie migranti mēdz būt zosis, dzērves, kā arī pīles un baloži, ja tie nepārziemo Latvijā. Vēl pie agrajiem migrantiem pieder gārnis, strazds, pelēkā vārna, ķīvīte, krauķi, cīrulis un citi gājputni, kuri barību var atrast uz zemes vai ūdenī.  Šie putni parasti ir atlidojuši pirms vēl koki sāk zaļot, bet kad sniegs jau ir nokusis.

Agrie un vēlie migranti parasti ir sadalāmi pēc barības meklēšanas veidiem. Pirmie būs putni, kuri barību var atrast tikko nokusušā laukā, bet dažiem, piemēram, kukaiņēdājiem, vajadzīgs laiks, līdz zeme sasilts un ārā izlien kukaiņi, tāpēc tie mājas atgriežas vēlāk.Agro migrējošo putnu secība mēdz mainīties, atkarībā no gada un laikapstākļiem.

Pirmie migranti mēdz būt tie, kas pārziemo netālu.  Piemēram,  dzērves, no kurām liela daļa pārziemo Spānijā. Tās ir informētas par laikapstākļiem Eiropā un saprot pareizo laiku, kad var atgriezties Latvijā. arī viņu veiktais ceļš ir salīdzinoši īss, tāpēc lidojums nav ilgstošs.

Viena no tālākajām teritorijām, kur gājputni pārcieš Latvijas ziemu, lai pavasarī atkal atgrieztos, ir Dienvidāfrikas Republikas. Tas ir  gandrīz 10 000km no Latvijas, un putni ceļā var pavadīt pat vairākas nedēļas.  Tie ērgļi un stārķi, kas lido visgarākas distances no Centrālās un Dienvidāfrikas.

Tālie lidotāji mēdz palikt uz neilgu laiku Centrāleiropā, ja Latvijas laikapstākļi vēl nav piemēroti viņu ligzdošanai, jo putni, pēc laikapstākļu pazīmēm vēro, vai ziema Latvijā ir beigusies.

Kopumā Latvijā sastopamie putni ziemo gan Eiropā, gan Āfrikā.

Dažas putnu sugas pārlido Latviju, dodoties uz Krieviju, Somiju, vai Igauniju. Tomēr to putnu sugu pārstāvji mēdz arī ligzdot Latvijā, līdzīgā klimata dēļ. Putni savu uzturēšanos izvēlas pēc laikapstākļiem, nevis valstu robežām.

Pavasara migrācija mēdz būt straujāka, salīdzinājumā ar rudens migrāciju, jo putniem ātrāk jānokļūst atkal mājās, lai veidotu ligzdas un sāktu perēt mazuļus, jo gājputni neligzdo pārziemošanas vietās, bet gan dzimtenes apkaimē.

To pēcnācēji  mēdz darīt to pašu. Atgriežoties mājās, gājputni meklē labākās ligzdošanas vietas. Šajā ziņā strādā  princips “ kas pirmais nāk, pirmais maļ”, jo vēlajiem migrantiem ligzdošanas izvēles ir sarukušas, tāpēc  jāiztiek ar vēl  neaizņemtajām vietām.

Latvijā šobrīd jau ir novēroti pirmie vairāku sugu agrie un daži ne tik agrie, migranti. Arī Ziemeļvidzemē, kur ziema atkāpjas pēdējā, ir jau novērotas dzērves. Tradicionālais pavasara vēstnesis cīrulis, jau bija dzirdams februāra beigās. Bet marta sākumā bija vērojama baltā cielava.

Marts ir piemērots mēnesis putnu vērošanai un, lai precīzāk spētu izpētīt gājputnu migrāciju, iedzīvotāji var pievienot savus novērojumus www.dabasdati.lv