Satikties ar mākslinieku bija ieradies prāvs sveicēju pulks – to starpā gan kaimiņi, gan bijušie kolēģi, gan ģimenes locekļi veselās trīs paaudzēs.

Lai gan Daiņa izglītība un darbs visu mūžu pārsvarā bijis saistīts ar lauksaimniecības ražošanas organizēšanu un saimniecības vadīšanu (savā laikā bijis kolhoza «Uzvara» priekšsēdētājs, Rembates pagasta deputāts), jau no jaunības viņu saistīja tēlotājmāksla. To viņš iepazina, apmeklējot muzejus, galerijas un izrādes. Dienestā bijis bataljona mākslinieks. Savu artavu interesei par mākslu devusi arī māsa Rūta, kas beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu un strādājusi par pasniedzēju Lietišķās mākslas vidusskolā. Tā nopietnāk gleznošanai Dainis pievērsies tikai pensiju gados. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Lai gan roka iemēģināta arī citās tehnikās, vislabāk Dainim patīk strādāt ar pasteli. Pārsvarā viņš glezno ainavas un ziedus, kas redzams izstādes darbos. Izstādē iekļautās gleznas tapušas aptuveni 20 gadu laikā.

Izstādes atklāšanas runā Dainis piemin arī to, ka šis gads nesis gana daudz bēdu – februārī mūžībā aizvadīta mīļotā sieva Skaidrīte, ar kuru kopā nodzīvoti gandrīz 60 gadu. Vēl pāris mēnešus vēlāk viņsaulē aizgāja māsa Rūta. Vairākas izstādes gleznas veltītas Daiņa mūža mīlestībai sievai – viņas bērnību dienu portrets «Skrundas meitenīte Skaidrīte», kā arī raksta sākumā pieminētais darbs «Pēdējās dālijas manai mīļajai daiļdārzniecei». Kā cieņas apliecinājumu savai māsai Rūtai mākslinieks bibliotēkas logā iekāra viņas veidotu vitrāžu. Tā tagad ir daļa no izstādes.

Gatavošanās šai izstādei māksliniekam ļāva paraudzīties uz dzīvi ar gaišāku skatu un, kas zina, varbūt būs kā ierosme atsākt gleznot…

Gundega Puča, Rembates bibliotēkas vadītāja, Ogres Vēstis Visiem