Patlaban situācija pašvaldību policijās ir atšķirīga, un tas attiecas arī uz skaitliskajiem rādītājiem: valstspilsētās viens pašvaldības policists ir uz 392 līdz 883 iedzīvotājiem, novados – vidēji viens pret 3000. Tas pats sakāms par darba režīmu: ne visur tas ir 24 stundas ik dienu, kā būtu vajadzīgs. Iekšlietu ministrija (IeM) izstrādājusi vadlīnijas Pašvaldības policijas izveidei un nodrošināšanai, kur ir gan kvantitatīvās, gan citas prasības. Tiek solīts, ka tuvākajā laikā minētais dokuments tiks publiskots.
Jāsakārto sistēma
Lai gan visās pašvaldībās būs jāizveido šāda sabiedriskās kārtības uzturēšanas iestāde, tomēr, kā uzsver IeM, tā nevēlētos uzspiest vienu modeli, tāpēc vadlīnijas būs rekomendējošas. Tiek piedāvāti šādi varianti: katrā pašvaldībā jābūt savai iestādei, kas pilda visas tai noteiktās funkcijas; tiek atļauts veidot kopēju institūciju ar kaimiņu vietvaru vai arī daļēja funkciju (piemēram, ūdeņu uzraudzīšanai) deleģēšana citas pašvaldības policijai.
Saeimas atbildīgajā komisijā, kur skatīja šo jautājumu, Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš pauda neizpratni: ko valsts sagaida no Pašvaldības policijas. Tā līdz šim bija brīvprātīga vietvaru funkcija, un pašvaldības taču piedalījās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Kas no tā mainās, ja tā tiek noteikta kā autonoma un obligāta? «Ja veidojam nopietnu institūciju, tad vajadzīgi gan resursi, gan darbinieku apmācības, gan jānosaka minimālais apjoms, ko tad valsts sagaida no Pašvaldības policijas pienākumu koordinācijā un citos jautājumos. Daudzviet jau tagad Valsts policija (VP) daļu tās pienākumu pāradresē pašvaldības kolēģiem.» Viņaprāt, problēmas risināšana sākta no otra gala – vispirms vajadzēja sākt ar vadlīnijām un minimālo darba apjomu, tad ķerties pie pienākumu sadales.
Klātesošie veltīja kritiskus vārdus līdzšinējam policijas modelim, kas pārņemts no padomju laika sistēmas, tikai ar laiku apaudzēts ar papildu funkcijām, bet sabiedriska labuma no tā nav. Jāveido kompakta un efektīva sistēma, nevis «jāražo policisti», arī finansējums ir pietiekams, tikai pareizi jāizlieto. Tika piesaukts Somijas piemērs: tur ir trīsreiz vairāk iedzīvotāju, bet policistu trīsreiz mazāk nekā Latvijā. Tajā pašā laikā noziedzības līmenis stipri zemāks. Arī Latvijas pašvaldībās noziedzības rādītāji ir atšķirīgi: ja Daugavpilī un Rēzeknē tie ir teju identiski augsti, tad Liepājā un Jelgavā divreiz zemāki. Tātad ne jau tikai policistu skaits, kas mums ir augstāks par vidējo Eiropā, ir svarīgs, bet sistēmiski risinājumi palīdzēs uzlabot sabiedrības drošību.
Efektīvs modelis
Ogres novadā nu jau vairāk nekā gadu darbojas apvienotā Pašvaldības policija. Pirms administratīvi teritoriālās reformas (ATR) Ikšķilē darbojās reģionālā Pašvaldības policija, savukārt Ogrē, Ķegumā un Lielvārdē – savas pašvaldības policijas. «Mēs tā veiksmīgi apvienojām spēkus un izveidojām stabilu un efektīvu iestādi, kurā kopumā ir 56 darbinieki. No jūlija plānojam štatu palielināt līdz 73, un patlaban ir izsludināts konkurss uz jaunām amata vietām. Interese ir, saņemti 25 pieteikumi, un priekšroku dosim tiem, kam šī būs vienīgā darbavieta, jo «savienotājiem» izkārtot darbus ir ļoti grūti,» skaidro Ogres novada Pašvaldības policijas priekšnieks Reinis Ikaunieks.
Viņaprāt, tas ir optimāls skaits, lai spētu pārraudzīt visu novadu. Sākotnēji pirms ATR Ogres novadā darbojās iecirkņa inspektori, kas bija atbildīgi par lauku teritoriju, bet tas nebija efektīvs modelis. Tagad visu novadu pārrauga četras ekipāžas, katra atbild par savu teritoriju (Ikšķile, Ogre, Lielvārde, Ķegums) 24/7, tas ir, visu nedēļu, visu diennakti. Ir izveidota dežūrdaļa, kur iedzīvotāji var zvanīt, sūdzības un iesniegumus izskata vecākie inspektori, tiek ierosinātas un izskatītas administratīvās lietas. Tāds režīms rada iedzīvotājiem lielāku drošības sajūtu, jo ar policiju jebkurā mirklī var sazināties un izsaukt uz konkrēto vietu. Tā kā novadā ir daudz ūdeņu, no jūlija darbu sāks piektā patruļa, kuras pārziņā būs ūdenstilpju kontrole, arī sadarbībā ar zivju inspektoriem. Patruļas pārziņā būs trīs laivas, un tas ļaus krietni lielāku uzmanību veltīt arī Daugavas akvatorijai, kur vasarā ir liela dažādu peldlīdzekļu kustība.
Sadarbība ar Valsts policiju
Runājot par funkcijām, kas jāveic Pašvaldības policijai, R. Ikaunieks akcentē – tās redzeslokā ir gan sabiedriskās kārtības nodrošināšana, gan īpašumu apsekošana un kontrolēšana. Ar VP ir izveidojies optimāls sadarbības modelis, gan VP, gan Pašvaldības policijas dežūrdaļas, dodoties uz izsaukumiem, savstarpēji sazinās. Zagli, piemēram, var aizturēt arī Pašvaldības policija un pēc tam nodot to VP. Iespējams, kaut kas līdzšinējā sadarbībā būs jāpamaina, ja uz Pašvaldības policijas pleciem uzliks vairāk funkciju. Tas, ka publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi – gan par nevajadzīgu darbu dublēšanos starp abām policijām, gan policistu «ražošanu», nav nekas pārsteidzošs. R. Ikaunieka ieskatā, sistēma ir efektīvi izveidota un nekādu iebildumu pret to nav. Arī vietvara atbalsta, iespēju robežās nodrošinot ar resursiem, tostarp ekipējumu. Attiecībā uz lojalitāti pret valsti, par ko kritiku Saeimas komisijā izpelnījās Daugavpils Pašvaldības policija, kas bija atteikusies doties palīgā VP, kad pilsētā tika demontēts padomju piemineklis, atbildot, ka tāds bijis mēra rīkojums, R. Ikaunieks uzsver, ka, no vienas puses, var to saprast, jo Pašvaldības policija ir pakļauta domei, taču skaidrs, ka tādos gadījumos, kad skartas valsts intereses, – jārīkojas atbilstoši tām. Ogres novadā nav nācies saņemt tādus rīkojumus, kad tiec pretnostatīts valstij.
Atskurbtuve darbojas
Vēl viens no pašvaldību pienākumiem ir nodrošināt atskurbšanas telpas un pakalpojumus. Kopumā 2021. gadā šim mērķim no valsts budžeta pašvaldībām tika pārskaitīti 300 000 eiro – 15 eiro par vienu personu, kas ievietota atskurbtuvē. Taču faktiskās izmaksas bija daudz lielākas, sasniedzot 860 637 eiro. Finansējuma avots līdz šim bija līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina no 2024. gada 1. aprīļa tos novirzīt no akcīzes nodokļa par alkoholu (tie būtu 0,12%).
Ogres novadā šos pakalpojumus kopš 2018. gada sniedz SIA «Medvaravīksne», ar ko līgumu noslēgušas vairākas pašvaldības. Atskurbtuve atrodas Vidzemes ielā 3 Ogrē, tajā ir ierīkotas telpas – atsevišķi vīriešiem un sievietēm, kurās var vienlaikus izvietot 20 cilvēku. Atskurbtuvē strādā pieci darbinieki ar medicīnisko izglītību. Tā kā Ogre ir liela pilsēta, tad šāda vieta ir vajadzīga, un tā ir pietiekami noslogota, teic R. Ikaunieks. Ja tos pārmēru iereibušos, kam ir noteikta dzīvesvieta, var nogādāt mājās, tad tiem, kam tās nav, atliek tikai atskurbtuve. Kādreiz bijusi patversme, bet šobrīd nav. Tiek gan apsvērts tādu atkal izveidot.
