Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēts noteikt, ka valsts atbilstoši budžetā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina sociālo aprūpi un psihosociālo rehabilitāciju pilngadīgām personām, kurām ar ārstu konsīlija lēmumu ir noteikta paliatīvās aprūpes nepieciešamība un kurām paredzamā dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat paredzēts noteikt, ka valsts budžetā pieejamās naudas tiktu nodrošināta psihosociālā rehabilitācija ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām. Pakalpojuma veidu, apjomu, saturu, saņemšanas, piešķiršanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiktu Ministru kabinets.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka paliatīvo aprūpi plānots nodrošināt personām ar prognozētu ierobežotu dzīvildzi, kas paredzēta ne ilgāka par pusgadu, un kurām ārstu konsīlijs šādu statusu ir noteicis, izsniedzot attiecīgu atzinumu.

Starpnozaru paliatīvā aprūpe paredzētu veidot mobilas paliatīvās aprūpes speciālistu komandas, kas nodrošinās paliatīvo aprūpi 24/7 režīmā, atbilstoši katra paliatīvās aprūpes pacienta individuālajām vajadzībām un aprūpes nepieciešamībai. Papildinoši veselības aprūpes speciālistiem komandas sastāvā paredzēts iekļaut sociālo darbinieku, sociālos aprūpētājus un psihosociālā atbalsta speciālistus - psihologu vai psihoterapeitu un kapelānu.

Tas nepieciešamais papildu finansējums valsts budžetā 2024.gada būtu ap 4,9 miljoniem eiro.

Kā skaidrots grozījumu Ārstniecības likumā anotācijā, likumprojekts neparedz ieviest jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, bet gan ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem "Paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtība" tiks noteikts paliatīvās aprūpes pakalpojumu organizācijas process.

Tas atbilst ziņojuma par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā uzdevumiem precīzi skaidrot, kas ir paliatīvā aprūpe, kurš to sniedz un kur iespējams saņemt šo pakalpojumu.

Valdības noteikumi sniegs vienuviet apkopotu informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem, sociāliem pakalpojumiem un psihosociālo atbalstu. Tādējādi attīstot integrētu pieeju pakalpojumu organizēšanā un koordinēšanā uz cilvēku vajadzībām vērstā paliatīvā aprūpē.

Likumā paliatīvā aprūpe tiks definēta kā starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.

Plānots noteikt, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.