– Jau pirms kādiem astoņiem gadiem tu sāki spēlēt 1. līgā un uzreiz pierādīji sevi kā ļoti rezultatīvu uzbrucēju, pirms sešiem gadiem pat biji starp Latvijas junioru izlases kandidātiem. Uz pasaules čempionātu gan netiki. Kāpēc?
– Toreiz, kad man paziņoja, ka uz pasaules čempionātu es nebraukšu, es tikai pateicu paldies. Droši vien man bija iespēja uzzināt iemeslu, bet es par to neesmu interesējies.

– Pārbaudes spēlēs tu biji viens no rezultatīvākajiem. Kādas pašam bija sajūtas?
– Tad mani ielika pirmajā maiņā – pozīcijā, kas jau bija rezervēta Pēterim Trekšem. Uzskatu, ka es šo iespēju izmantoju un pierādīju sevi. Domāju, ka ja ne pirmajā maiņā, tad otrajā vai trešajā es noteikti biju pelnījis būt, bet, manuprāt, tika dota priekšroka tiem džekiem, kuriem bija lielāka saistība ar izlases treneriem.

– Kā pēc tam attīstījās tava spēlētāja karjera?
– Lai arī uz pasaules čempionātu netiku, tieši pēc tām junioru izlases treniņnometnēm man pienāca piedāvājumi pat no vairākiem Virslīgas klubiem.

– Skatos, ka tu bieži maini komandas, esi spēlējis gan 1. līgā, gan Virslīgā. Pirms pāris sezonām biji FBK "Valmiera" sastāvā, turklāt sakrāji daudz punktu. Kāpēc neturpināji spēlēt tur?
– Es pats esmu FK "Rīga" audzēknis, bet šis klubs tika likvidēts. Es florbolu turpinu spēlēt, bet daudz ko nosaka mans darbs, jo šis sporta veids tagad kļuvis tikai par manu hobiju. Valmieras klubā man ļoti patika gan atmosfēra, gan spēlētāju attieksme, bet tur biju tikai tik ilgi, kamēr to varēju apvienot ar savu darbu.

– Tagad tu esi Ogrē un spēlē 1. līgas komandā "FK Ogre/PGD.LV". Kā tu nokļuvi pie mums?
– Ļoti vienkārši. Es sapratu, ka augstākajā līmenī šobrīd nevaru spēlēt, jo man nav laika, lai atbilstoši trenētos. Starpsezonā mani uzrunāja ogrēnieši Toms Dāle un Māris Balodis, turklāt šajā komandā ir arī mans cīņu biedrs kopš FK "Rīga" laikiem – Tomass Zonne. "Ogre" man bija vispiemērotākais variants. Ir, protams, komandas, kas ģeogrāfiski atrodas tuvāk, bet tajās es negribētu spēlēt.

– Kā esi iejuties Ogres komandā?
– Es te jūtos brīvi. Mēs esam salīdzinoši jauna komanda, mums vēl ir daudz, pie kā strādāt, un lielas izaugsmes iespējas.

– Kā tev patīk Ogres pilsēta?
– Kopš spēlēju Ogres komandā, man nav bijis laika pastaigāt pa pilsētu, bet Ogri apmeklēju agrāk. Ņemot vērā, ka kādreiz esmu dzīvojis tepat blakus Ikšķilē, Ogre man nav sveša pilsēta.

Ritvars Raits, Ogres Vēstis Visiem