– Tev un tavai komandai bija ļoti laba sezona – Latvijas Jaunatnes čempionāta Meistarības grupā izcīnījāt sudraba medaļas. Vai nojauti, ka tu varētu saņemt arī kādu individuālu balvu?
– Aizvadītajā sezonā es ieguldīju ļoti lielu darbu – gan treniņos pirms čempionāta, gan arī turnīra laikā. Mēs bijām vairāki futbolisti, kas trenējās papildus, bet šis mūsu ieguldītais darbs palīdzēja komandai izcīnīt medaļas. Labākā spēlētāja balva man bija patīkams pārsteigums.

– Kāda šajā sezonā bija tava individuālā statistika?
– Pamatturnīrā es iesitu kādus desmit vārtus, bet finālturnīrā es biju labākais vārtu guvējs ar deviņiem goliem, ja nemaldos.

– Vai nebija tā, ka lielu daļu vārtu tu guvi no 11 metru soda sitienu atzīmes?
– Jā, kādus sešus golus es iesitu tieši tā.

– Tas bija šajā sezonā, vai ne? Bet es dzirdēju, ka tev esot iespaidīga nekļūdīgi realizētu pendeļu sērija?
– Jā, trīs sezonu laikā, kopš mūsu komanda spēlē lielo futbolu (11:11), es nevienu pendeli neesmu aizsitis garām.

– Un cik tad pēc kārtas esi iesitis?
– Daudz laika pagājis, precīzi nepateikšu, bet varētu būt vairāk nekā 15.

– Droši vien, ka tieši tu esi tas, kurš jūsu komandā šo spēles elementu izpilda vienmēr? Vai tu vienmēr jau pirms sitiena zini, kur tēmēsi, bet varbūt ļoti labi pazīsti pretinieku vārtsargus, lai pārspētu viņus?
– Jā, 11 metru soda sitienus vienmēr izpildu es. Parasti situ vienā noteiktā stūrī, bet, ja kādu vārtsargu vienu reizi tā jau esmu pārspējis, tad nākamo sitienu tēmēju kaut kur citur.

– Jūsu komanda, izcīnot 2. vietu, ieguva tiesības nākamajā sezonā spēlēt Elites grupā. Vai šo iespēju izmantosiet?
– Pirms trim gadiem mēs sākām spēles Attīstības grupā, pagājušajā gadā mēs jau cīnījāmies Meistarības grupā, tagad varam pāriet uz Elites grupu. Tas, vai mēs šo iespēju izmantosim, vēl nav zināms, lēmums būs atkarīgs no spēlētājiem, trenera un Sporta centra.

– Zinu, ka šis gads tev bija nozīmīgs arī ar to, ka saņēmi diplomu par pamatskolas izglītības iegūšanu. Kur tu turpini izglītoties?
– Es turpinu mācīties Ogres Valsts ģimnāzijas 10. klasē, ceru, ka drīz tiks atklāta ģimnāzijas jaunā ēka.

– Vai tev ir konkrēti plāni par to, ko darīsi, kad būsi ieguvis vidējo izglītību?
– Domāju, ka iestāšos kādā augstskolā. Par futbolu gan es vēl neesmu izdomājis, kādā līmenī es gribu spēlēt un vai varēšu to savienot ar studijām. Iespējams, ka nodarbošos ar futbolu profesionālā līmenī, bet varbūt tas man paliks tikai kā hobijs.

– Varbūt par tevi jau interesējušās Rīgas futbola skolas?
– Nē, bet šosezon es spēlēju arī Elites grupā – Rīgas futbola skolas «Metta» komandas sastāvā. Turpmāk gan to nedarīšu, jo mācības ir svarīgākas.

– Kā tev veicās ar vārtu gūšanu?
– 11 metru soda sitienus tajā komandā izpildīja citi meistari, bet no spēles trīs vārtus es guvu.

– Vai esi nodarbojies vēl arī ar citiem sporta veidiem?
– Pirms futbola kādus trīs gadus es trenējos basketbolā, vēl arī peldēju. Futbolu izvēlējos, jo tas ir komandas sporta veids, kas man patīk vislabāk.

– Redzēju, ka vienā spēlē pēc vārtu guvuma tu izpildīji atmugurisku salto. No kurienes tev tādas akrobātiskas iemaņas?
– Tā bija tā viena spēle Ogrē, uz kuru bija ieradies fotogrāfs. Kad situ pendeli, biju nolēmis, ka vienu reizi šajā sezonā man vajag izpildīt salto, jo bērnībā biju to iemācījies. Tajā spēlē bija arī daudz skatītāju – ļoti piemērots moments, lai to izdarītu. Toreiz salikās viss kopā – adrenalīns, skatītāji, tas, ka būs fotogrāfija…

– Tavs treneris tagad ir Raivis Rubīns. Varbūt vēl kādi treneri pielikuši roku tavas meistarības attīstībai?
– Jā, man pirmais treneris bija Jānis Cīrulis, bet pēc tam tieši mūsu komandai ļoti daudz deva Mārcis Bormanis.

– Gadījumā, ja tu nekļūsi par «Barcelona» vai «Manchester United» uzbrucēju, vai esi pieļāvis iespēju, ka varētu spēlēt mūsu komandā «Ogre United»?
– Es ļoti ceru, ka jau nākamajā sezonā man izdosies tikt «Ogre United» sastāvā.

Ritvars Raits, Ogres Vēstis Visiem