Patiesībā tā ir tā pati atkarība, tikai ne ar fokusu uz kādām vielām, bet gan uz cilvēku.
Kopš tiem laikiem uzrakstīti daudzi raksti un ir veikti daudzi pētījumi. Vārda "līdzatkarība" sapratne ir paplašinājusies. Mūsdienās tiek uzskatīts, ka līdzatkarība var attīstīties ne tikai atkarīga cilvēka ģimenē. Katrā ziņā, jebkura šī termina definīcija centrējas ap vienu punktu: līdzatkarība iestājas tad, ja cilvēkam attiecībās ir slikti, bet viņš vienalga tajās paliek.
No šī atslēgas punkta izriet daudzi apakšpunkti, piemēram:
- Kad personiskais diskomforts nav pietiekams pamats, lai mainītu situāciju.
- Kad bez Otra nerodas sevis pabeigtības un veseluma sajūta.
- Kad nevari būt pats, tomēr galvenais ir turpināt attiecības.
- Kad Otrs attiecībās ir svarīgāks un vērtīgāks, nekā es.
- Kad attiecībās ir ļoti silti, bet nav tuvības sajūtas.
Testam, kas tālāk tiek piedāvāts, nav zinātniski pierādītas nozīmes, tas vienkārši nosaka cilvēka līdzatkarības līmeni un kalpo vienīgi kā iemesls, lai aizdomātos. Šajā testā vārds "partneris" nozīmē cilvēku, ar kuru jums ir vai bija tuvas attiecības. Tie var būt ģimenes locekļi (piemēram, mamma, tētis), dzīvesbiedri, partneri mīļoto attiecībās, draugi, draudzenes. Ja jums šādas attiecības ir bijušas agrāk, tad dažus no jautājumiem uzdodiet pagātnes formā. Ja pildiet testu, lai fiksētu sevi pārmaiņu periodā, tad šie jautājumi ir jāizvērtē saistībā ar nākotnes plāniem.
Tests:
1.Vai mēdz būt tā, ka - lai izdabātu attiecībām ar partneri - tu mazāk rūpējies par sevi un savu ģimeni?
2.Kā tu uzskati, vai tavas attiecības izjuks, ja tu pastāvīgi nepiepūlēsies?
3.Vai tavs partneris saka tev, kā tev jāģērbjas un kā jāizskatās?
4.Vai tu pieļauj iespēju izdarīt pašnāvību – partnera dēļ, attiecību dēļ vai tā dēļ, kas attiecībās notiek?
5.Vai bieži situācijās, esot kopā ar savu partneri, tu uzvedies manipulatīvi, bet pēc tam jūti sirdsapziņas pārmetumus?
6.Vai bieži sava partnera vajadzības un vēlmes tu liec augstāk par savējām?
7.Vai bieži vēlies turpināt konfliktu pēc strīda, kas jau noticis?
8.Vai bieži konflikta laikā zaudē kontroli pār sevi?
9.Vai bieži baidies teikt savam partnerim, ka jūti emocionālas sāpes?
10.Vai bieži tavā leksikā manāma frāze: "Nu, tas vēl nav tik slikti, cik varētu būt"?
11.Vai tu jūti, ka šajās attiecībās esi "iestrēdzis/iestrēgusi"?
12.Vai tev ir saprotama frāze – izmanot seksu, lai iegūtu tuvības sajūtu ar partneri?
13.Vai tu vari nokavēt darbu nesaskaņu dēļ savās attiecībās ar partneri?
14.Vai pieļauj iespēju strīda laikā savam partnerim iesist, vai ka viņš iesitīs tev?
15. Vai tu bieži klusē, lai jūsu starpā saglabātu mieru?
16.Vai jūsu attiecības negatīvi ietekmē jūsu reputāciju?
17.Vai tev nākas atteikties no nepieciešamā vai no interesantā, lai tikai neradītu partnerī nepatiku?
18.Vai tev gadās apmaksāt sava partnera parādus un risināt viņa finansiālās grūtības?
19.Vai tu labi jūti citu cilvēku personiskās robežas? Vai tu spēj nospraust un uzturēt robežas attiecībās?
20.Vai piekrīti apgalvojumam: ja cilvēkam kaut kas nepatīk, viņš vienkārši nav vēl to sagaršojis?
21.Vai bieži strīda laikā savam partnerim atgādini par veciem aizvainojumiem, lai “pastiprinātu efektu”?
22.Vai mēdz būt tā, ka tu "sastingsti" (apstājies) strīda laikā ar savu partneri?
23.Vai attiecībās ir jāpaliek tik ilgi, kamēr neizzūd pēdējā cerība?
24.Vai tu pieļauj iespēju aizņemties naudu sava partnera vajadzībām, ja viņam dzīvē ir krīze, vai ja viņam ir nepieciešama nauda, lai ārstētos no atkarības?
25.Vai tev bieži ir kauns par savu partneri?
26.Vai tu savam partnerim dari daudz vairāk, nekā saņem no viņa atpakaļ?
27.Vai tava partnera viedoklis ir svarīgāks un vērtīgāks, nekā tavs viedoklis?
28.Vai vienatnē tu esi nervozs un jūties nekomfortabli?
29.Vai gadās, ka tu uzsāc strīdu, jo esi vīlies un neapmierināts, ka nespēj mainīt savu partneri?
30.Vai lielāko laika daļu tu kontrolē savas emocijas?
31.Vai tu pieļauj iespēju spert pretlikumīgu soli ar mērķi finansēt savu partneri?
32.Vai tavs partneris pieņem lielāko daļu lēmumu jūsu attiecībās?
33.Vai tu bieži nespēj aizmigt attiecību problēmu dēļ?
34.Vai tu baidies, ka tavs partneris uzzinās, ko tu jūti patiesībā?
35.Vai tev sabojājas garastāvoklis, kad tavs partneris neseko plānam, kuru tu esi nospraudis?
36.Vai tu bieži smaidi un smejies, kad patiesībā esi dusmīgs?
37.Dzīve būtu daudz labāka, ja tavi tuvie skatītos uz lietām tāpat kā tu?
38.Vai tu gribi, lai tavs partneris mainītos?
39.Tavam partnerim (vai tavām attiecībām) ir divas skaidri atdalāmas fāzes: "labā" un "sliktā".
40.Vai tu jūties atgrūsts, kad tavs partneris pavada laiku ar draugiem?
41.Vai tu jūties nelaimīgs jūsu attiecību dēļ?
42.Vai tu jūties neērti, iestājoties par savām interesēm vai aizstāvot sevi?
43.Tava izvēle palikt attiecībās slikti ietekmē tavas darbaspējas, efektivitāti, pazemina ambīcijas karjerā?
44.Tev attiecībās pastāvīgi it kā "vajag vairāk", nekā tavam partnerim?
45.Vai tu bieži tu paliec pasīvs situācijās, kuras mazina tavu cieņu vai būstamās situācijās?
46.Vai tu neesi pārāk laimīgs šajās attiecībā?
47.Vai tev ir iespējams sekss ar partneri, ja viņš to vēlas, bet tu – nē?
48.Vai tu pieļauj iespēju, ka pārdosi savas lietas, lai finansiāli palīdzētu savam partnerim?
49.Vai tev ir grūti paust savas jūtas partnerim?
50.Vai bieži pēc tam, kad esi vinnējis strīdā, tu turpini konfliktēt un nespēj apstāties?
Atbildi ar "jā" vai "nē". Katra atbilde "jā" ir viena balle.
Vairāk par piecām ballēm – tev ir līdzatkarīgā iezīmes un tev ir liela iespēja nokļūt līdzatkarīgās attiecībās.
Vairāk nekā 20 balles – tev ir izteikti līdzatkarīgs raksturs. Tev būtu vēlams izpētīt sevi - profilaksei pret līdzatkarīgu attiecību rašanos vai padziļināšanos savā dzīvē.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
