Iespējams, kāds no šiem noderēs, sastādot savu sarakstu:
1.Reiz tu sapratīsi, ka esi palicis viens. Patiesībā tu jau vienmēr esi bijis viens, tikai šī sapratne, diemžēl, iestājas pavēlu. Vacāki mirst, otrās pusītes mainās, mīļākie krāpj, bērni izaug. Vai arī - tu pati no viņiem aizej, jo viņi ir kļuvuši sveši. Lūzt viss, kas vēl vakar darbojās. Lai arī kas notiek, atceries, vientulība vienmēr stāv aiz muguras, gluži kā ziema. Briedums – tā ir spēja būt vienam – to nedramatizējot. Tādēļ ir jāgatavojas jau laicīgi. Kā?
2.Visus, izņemot pavisam tuvus radus, ir iespējams aizvietot. Nekas uz pasaules nav vienā eksemplārā. Tādēļ ir jālaiž savā dzīvē jaunus cilvēkus, pat ja pagaidām nesaproti, vai jums ir kas kopējs, vai nav. Reiz tu sapratīsi, ka esi palicis viens, un tieši tas tevi glābs.
3. Vienmēr izmēģini kaut ko jaunu: ēdienu, apģērbu, maršrutu, gadžetus, aktivitātes, filmas, grāmatas, teorijas un visuma skaidrojumus. Smadzenes sastāv no slinkas košļenes. Jo tālāk, jo vairāk smadzenes vēlas locīties vienā vietā, bet pārējām locījuma vietām ir tieksme izzust. Neļauj smadzenēm pielipt vienām un tām pašām lietām, baudām, ceļiem, veidiem un trikiem. Vienmēr izmēģini ko jaunu, it sevišķi, kad ir slinkums, bail vai negribas. Reiz tu sapratīsi, ka esi palicies viens, un tas tevi glābs.
4. Piedod visiem, kam vari, pārējos aizmirsti. Aizmiršana – tas ir labākais sods un labākās zāles. Un nekad ne ar vienu nestrīdies; labāk aizej uz masāžu.
5. Nekur nav jāsteidzas. Viss, kas notiek ātri, nedzīvo ilgu mūžu. Ja tu patiesi kaut ko gribēsi – tu to izdarīsi vienalga. Ja vairs negribi, tātad tev tas nav bijis svarīgi un nav bijis vajadzīgs. Riskantas vēlmes un rīcību atliec uz vēlāku, ļaujot tām “nostāties”. Dari ko tādu, par ko neesi pārliecināta, vienīgi tad, ja vēlme neatkāpjoties seko tev ilgu laiku.
6. Šis punkts papildina iepriekšējo: ja ļoti kaut ko vēlies un uzskati, ka tas ir pareizi, tad dari to. Vēlmes arī ir – dzīve. Ļauj, lai vēlme tevī dzīvo un seko tai. Ja tā nepazūd – seko tai.
7. Nepadodies, kamēr tu vēl kaut ko gribi. Veiksme nozīmē pieredzi, tātad – atkārtojumu skaitu. Jebkura neveiksme – ir pieredzes nepietiekamība un tiek kompensēta ar pieredzi. Drosme un risks – ir pieredze. Tas, kas dažkārt izskatās kā neiedomājama bezkaunība, vienkārši ir pieredze. Stabilitāte, iecietība, spēja piedot, ietiepība un neatkarība – tā visa ir pieredze. Galvenais ir nepadoties, kamēr tu vēl kaut ko gribi.
8. Nekas nav beigas; pat beigas ir tik vien kā plūdums. Atceries par to izmisumā, skumjās, pie drauga kapa, lasot mīļotā vēstules, kurš tevi pameta. Noteikti atnāks diena, kad tu teiksi: “Tas bija uz labu.” (It īpaši tas attiecas uz mīļoto). Nekas nav beigas: reiz tu sapratīsi ka esi palicis viens (-a), un šī būs doma, kura tevi glābs.
9. Nekas nav beigas; tomēr beigas ir tuvu. Un derīgāk būs domāt, ka tās jau būs rīt. Tad būs vieglāk sekot visiem iepriekš minētajiem punktiem.
10. Dari, ko gribi, tomēr parūpējies par savu ķermeni, citādi tas tev negaidot var atriebties. Iemanto spēju jautāt viņam, ko viņš vēlas, un dari to. Ja līdz šim nekad neesi klausījies savu ķermeni un nezini, kā tas runā, tad sāc ar pavisam parastām lietām, piemēram, ar pastaigām pa mežu, peldēšanu vai jogu. Tālāk viss notiks pats par sevi: ķermenis gaida, kad tu viņā sāksi klausīties.
11. Romantika, mīlestība un kaisle, tas ir skaisti. Bet, ja tu to visu jauc ar seksu, tad vari uz ilgu laiku palikt bez tā. Bet tas ir muļķīgi un neveselīgi. Dari tā, lai tev ir sekss. Lai romantika un mīlestība, kad tās abas atnāk, sastop tevi gultā ar nākamo mīļāko.
12. Pēdējais, par ko ir vērts uztraukties: ko par tevi padomās cilvēki. Cilvēki pamatā domā par sevi; un arī par tevi, spriežot pēc sevis. Tas nozīmē, ka viņi nedomā ne par tevi, ne arī viens par otru. Dari, ko gribi un sk. 7.punktu.
13. Baidies kļūt pārliecināts. Pārliecība ir ‘marasma’ sākums. Šaubies, pieļauj citus variantus, atstāj vaļā atkāpšanās ceļu gan sev, gan citiem. Apšaubi katru šeit uzrakstīto punktu. Bet nesvītro tos arī ārā. Kad paliec viens, pārbaudi, vai šie punkti palīdz.
P.S.
Bet, šis gan ir vienīgais punkts, par kuru šaubu nav:
Sargā draugus. Draugi ir vienīgais, ko ir vērts krāt. Reiz, kad tu paliksi viens, tā tūlīt ieradīsies draugi un teiks: “Vai tu traks, vai? – Tev taču esam mēs!” Un viņiem būs taisnība.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.