Dažiem cilvēkiem skaudība ir pārāk stipri saistīta ar kaunu. Tādi cilvēki tika audzināti ar pazemojošu salīdzinājumu palīdzību: “Tev tā nav, jo tu esi nulle”. Vai pat: “Tev tā nav, jo tevi nevar mīlēt.” Tad skaudību ir grūti pamanīt. Jo, pirms ierunājas skaudība, parādās kauns (“tu esi niecība”) un bailes (“tevi nemīl”). Neapzināta skaudība ir vēl sliktāka, jo tā padara patiesi nelaimīgu.
Kāda ir izeja? Ir jāmācās savā skaudībā ieklausīties. Iesākumā tas ir grūti, tomēr ir jāsāk. Tam palīdzēs sekojoši jautājumi:
1.Palīdzība un tās nepieņemšana. Vai tu spēj pieņemt citu palīdzību? Kā pēc tam jūties? Vai arī - tev ir tik grūti, ka labāk atsakies? Kā tu jūties ar to, ka tev kaut kas pietrūkst? Kā jūties, ka otram kaut kas ir un ka viņš ir pat gatavs padalīties? Vai Jūties nedaudz neveikli lasot, šos jautājumus? Vai gribas atbildēt “viņiem jau tas neko nemaksā”?
2. Aizņemšanās un tā atzīšana. Vai dažkārt tev cilvēki palīdz, pametot ideju, kuru tu tūlīt piesavinies? Vai ir bijis tā, ka tu paņem svešu materiālu, vai izmanto svešu padomu un pašu faktu aizmirsti? Vai vari tagad pateikt paldies? Un skaļi? Vai tu parausti plecus: “Man nav, kam pateikties, pats visu esmu sasniedzis”?
3. Dāvanas un pateicība. Kā jūties, kad saņem dāvanas? Vai tās aizskar tavu sirdi? Vai cilvēkiem izdodas tev izpatikt, vai arī tas nav iespējams? Varbūt tavuprāt dāvanas ir paredzētas tam, lai nodemonstrētu pārākumu? Vai tu no visas sirds saki paldies par dāvanām? ‘No visas sirds’ ir atslēgas vārds.
4. Klausīšana un mācīšanās. Ko tu jūti/juti pret saviem vadītājiem vai skolotājiem)? Vai tava pirmā skolotāja bija muļķe, vai arī tu viņu patiesi mīlēji? Sporta skolā, augstskolā, kursos? Vai tev ir izdevies no visas sirds (atslēgas vārds) cienīt savu vadītāju, treneri; vai arī sekot viņa norādījumiem tev šķita pazemojoši? Kāda ir sajūta klausīt cilvēku, kurš ir acīmredzami ne tik apdāvināts kā tu? Varbūt tu šos viltvāržus pacieti nākotnes karjeras labad, sažņaugdams savu taisnību mīlošo sirdi?
5. Kritiskums un naidīgums. Cik kritisks tu esi? Novērtē sava kritiskuma apjomus attiecībā pret apkārtējiem un pret pasauli kopumā. Cik labi tiek ceptas smalkmaizītes tuvējā kafejnīcā? Vai tu komentē receptes? Vai piemājas krustojumā gudri tiek organizēta satiksme, vai arī ir nepieciešams pārlikt ceļazīmes? Vai redzēji filmu, kuru visi slavē? Vai galvenās lomas atveidotājs tika galā ar lomu? Ko tu domā par nupat pieņemto likumu, vai tajā ir kļūdas? Vai ministrs ir ieņēmis svešu (tavu) vietu? Starp citu, kā tev izskatās šis raksts? Vai ir piebildes? Tu uzskati,ka uzrakstītu labāk, bet tev ir svarīgākas lietas darāmas?
6.Konkurence un depresija. Vai bieži salīdzini sevi ar citiem? Vai gadās, ka tev sabojājas garastāvoklis no labajām ziņām par citiem cilvēkiem, bet tu nesaproti, kāds tam ir iemesls? Vai tev ir pazīstamas sajūtas, kad kāds, ar kuru tu neesi saistīts, tevi nepatīkamā veidā uztrauc? Vai gadās, ka tu “ieciklējies” uz kādu, nesaprotot iemeslus, pie kam, jo tālāks ir cilvēks, jo tu sliktāk jūties? Visu sabojā informācija, ka viņam (viņai, viņiem) viss ir labi, ja?
7. Sajūsma un padošanās. Vai tu proti no tīras sirds sajūsmināties par saviem tuvajiem cilvēkiem – par to, kas viņiem ir? Vai vari sev godīgi atzīties, ka svešs dzīvsbiedrsir labs, ja tev sava nav vispār? Vai savā karjerā vari skatīties uz kolēģiem un teikt: “kaut kādā jomā man līdz viņiem vēl ļoti tālu”? Atslēgas vārds šeit ir ‘no tīras sirds’ un ‘tuvie’. No tīras sirds – nozīmē, kad saki “Vāāu!” Savukārt “tuvie” nebūt nenozīmē slavenu aktrisi. Kaut arī viņa protams kaitina (šo svītrojam ārā) … ir apburoša.
Kas notiks, ja tu savā skaudībā neieklausīsies?
1.Apsēstība. Tu turpināsi “ieciklēties” uz visnegaidītākajiem personāžiem savā tuvumā. Bet tas iznīcinās mieru. Daudz sarkanāks diploms, daudz augstāka māja, daudz siltāka vieta, daudz veiksmīgāks vīrs, daudz jaunāks mīļākais, daudz gudrāki bērni, daudz veiksmīgāks bizness …. Citiem cilvēkiem dzīve kūsās; bet tu sev jaunu veselību nenopirksi.
2.Imitācija, jeb aizņemšanās. Visu svešo, kas tev patīk, tuvai nu apzināti sabojāsi, vai neapzināti nozagsi. No malas tas izskatās smieklīgi: tu čiep vārdus kolēģiem, kuru autoritāti vēl vakar centies sagraut; tavs jaunais apģērbs ir no filmas, kuru vēl nesen lamāji; tava jaunā mājaslapa mokošā veidā atgādina konkurentu mājaslapu. Tu esi nolemts ‘otršķirībai’, bet diez vai tu to pamani, tā ka viss ir kārtībā.
3.Naidīgums. Tevi nepametīs ļaunīgas melanholijas lēkmes, kuras laiku pa laikam nomainīs nomāktība. Tādos mirkļos tu (atkarībā no temperamenta) vai nu noslēgsies, vai metīsies visiem virsū ar savu piekasīšanos vai vainošanu. Pa laikam gadīsies arī līksmas epizodes: tajos īsajos mirkļos, kad tev šķitīs, ka tu kādam esi “tikusi garām”.
4.Kritiskums un pazemināšana. Šīs lietas tev būs nepieciešamas, lai neatzītu citu cilvēku stiprās un labās puses - tādā veidā mazinot savas sāpes. Protams, tas aizvaino cilvēkus vairāk, nekā naidīgums: jo tu taču apšaubi visu labo, kas viņos ir un ko viņi dara. Tieši šīs pazemināšanas dēļ cilvēki no tevis novēršas uz visiem laikiem. Bet – kam tad šīs niecības ir vajadzīgas, vai ne?
5. Skumjas, jeb malanholija. Tās saistās ar visiem iepriekšējiem punktiem - katrs no tiem tavas skumjas tikai paspilgtina. Skauģis dzīvo vissērīgākajā pasaulē: tā ir pilna ar viltīgiem un slinkiem zagļiem, kuri kļūdas pēc aizņem visas vietas zem siltās, glāstošās saules. Skauģa dzīve ir skumja, neatkarīgi no viņa panākumu apjoma. Iesaiņojums svinīgi čaukst, bet iekšā ir īsta elle.
Ja šo rakstu esi izlasījis un ar mulsumu atpazīsti tajā sevi, tad nesteidzies to aizvērt, kamēr nebūsi izlasījis, kas ir jādara:
Pamani savu skaudību, lai arī cik sāpīgi no sākuma tas neliktos. Centies godīgi iegūt visu, uz ko tā norāda. (Pārējo apraudi un vienkārši aizmirsti). Trenējies lūgt palīdzību un pateikties par gūto iedvesmu. Tev apkārt ir daudz talantīgāku un veiksmīgāku cilvēku nekā tu dažādās nozarēs: centies par viņiem būt sajūsmā. Tad tev nevajadzēs zagt viņu iekarojumus un atradumus: viņi daudz ko atdos paši. Starp citu, neaizmisti teikt “paldies”. Un vispār sāc ar to, ka sastādi sarakstu un pasaki paldies visiem, kurus atceries. Tiem, kuri ir dzīvi, vari to pateikt personīgi.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
