Ir skaidrs, kam stereotips ir nepieciešams tipogrāfijā. Ne vienmēr ir saprotams, kam stereotipi ir nepieciešams mūsu galvās, jo bieži tie nodara lielu ļaunumu.
Jebkurš psihes stereotips ir kādreiz piesavināts spriedums jeb likums, kuru nekad neesam pārskatījuši. Visbiežāk tas notiek tādēļ, ka esam to dzirdējuši no kāda no saviem vecākiem tik trauslā vecumā, kad apšaubīt vecāku domas mēs vēl nemācējām. (Arī tas ir izplatīts stereotips, ka “vecākiem vienmēr ir taisnība.”) Reiz kāds mums ir pateicis, ka “raudāt nedrīkst”, un mēs tā domājam nu jau četrdesmit gadu garumā. No tā četrdesmitgadīgiem zēniem un meitenēm veidojas paaugstināts spiediens un sāp galva.
Tādēļ dažreiz savus stereotipus (jeb aizspriedumus, jeb pārliecības) ir vērts pārskatīt.
Mēs visi esam it kā brīvi cilvēki. Un, kā mums šķiet, mēs pat paši spējam izlemt, kas ir labs un kas ir slikts. Vismaz, esam pieraduši tā domāt. Tādēļ vēl jo pārsteidzošāk ir tas, ka dažkārt mēs tomēr …. nelemjam paši. Arī lietas un jēdzienus labajos un sliktajos nešķirojam vis mēs paši, bet gan kaut kas,vai kāds mūsu vietā. Dažkārt pārsteigti pamanām, ka, pieņemot lēmumus, mēs vadāmies ne pēc sava, bet gan pēc sveša prāta. Tas, ko ir pieņemts dēvēt par tautas gudrību, veselo saprātu, vecāku pieredzi un citos jaukos vārdos – ja pārbauda, bieži vien izrādās ne vairāk kā aizspriedumu saraksts, kuri mums traucē mierīgi dzīvot.
Piemēram, sieviešu stereotipi jeb pārliecības:
īsta sieviete
-ir laimīga tikai tad, ja viņai ir bērni.
Protams, tā ir taisnība. Tomēr, ne tuvu - ne visa taisnība. Sievieti, kuras laime ir tikai un vienīgi bērnos, nākotnē var gaidīt virkne gana nepatīkamu pārsteigumu. Visvienkāršākais un acīmredzamākais no tiem: bērni izaug. Ja sieviete nepaspēj savlaicīgi noņemt kaut nedaudz laimes no šī konta, tad bērni to aiznes sev līdzi pieaugušo dzīvē. Dažkārt – bez neviena paša “paldies”. Visvieglākais veids, kādā pret šādu bankrotu nodrošināties, ir – nedomāt, ka laime ir tikai bērnos. Sievietes laime ir viņā pašā, kas ir taisnība arī jebkuram cita cilvēkam, pat ja viņš nav sieviete. Īpaši labi to spēj saprast sievietes, kurām (vēl) nav bērnu. Viņas spēj atrast sevi mīlestībā, radošās lietās, savienībā ar mīļoto vīrieti. Un, ja šajā savienībā vēlāk tomēr piedzimst bērni, tad viņām vairs nav jānes uz saviem pleciem smagā mātes laimes nasta.
-ir akurāta un noteikti mīl kārtību.
Jā, kārtība – tas nav slikti. Tikai kāds gan te sakars ar “īstu sievieti”? Varētu padomāt, ka sieviete, kurai nepatīk kārtība, nav īsta, bet gan mākslīga sieviete. Bez tam, ir daudz dzīvu būtņu, kurām patīk kārtība, bet kuras nekādā ziņā nav sievietes. Tie varētu būt vīrieši, tāpat arī kanārijputniņi, kaķi. Pat cūkas, par spīti vispārējiem iracionāliem stereotipiem, ir ļoti tīrīgi dzīvnieki. Tev to ar mīlestību apliecinās ikviens cūkkopis.Vai tīrība un akurātums tev sagādā grūtības? Tev šis fakts traucē dzīvot? Pamēģini sadalīt šo lietu divās daļās. Ja tu vēlies iemācīties būt tīrīgāka, tad gluži vienkārši velti tam daudz vairāk laika un uzmanības, un tev noteikti izdosies. Pie tam, ir variants – noalgot mājkalpotāju. Ja tā visa rezultātā tev rodas šaubas, vai tu esi sieviete, tad atceries, ka par kārtību šeit nav runas. Aptaujā pēc kārtas visus savus pazīstamos vīriešus: lai viņi atbild, vai tu esi sieviete vai nē. Jācer, ka tas tevi galu galā nomierinās.
-visiem patīk.
Jā, iespējams, tieši to tev bērnībā nepārtraukti atkārtoja tētis, pielabojot pakausī iesieto rozā matu šleifīti, kas līdzinājās nelielai kāpostgalvai. Un, tu centies patikt, jo tu mīlēji tēti un gribēji būt skaista pirmkārt jau - viņam.
Bet, bērnība ir sen jau pagājusi. Tu ļoti labi zini, ka tētis tevi mīl vienalga kādu, tai skaitā bez matu šleifītes. Tad - kādēļ gan šis trauksmainais skatiens spogulī no rītiem? Vai tiešām tu centies saskatīt ''šleifīti'' pakausī? Jā, vēlme patikt sievietei ir absolūti dabiska. Vēlme izskatīties labi un pat vēl nedaudz labāk ir ļoti labi saprotama. Bet vēlme patikt visiem!... Tētis, goda vārds, toreiz tikai pajokoja. Viņš gluži vienkārši gribēja ar tevi palepoties, bet tu jau sen to esi panākusi. Bet tagad uz sekundi vienkārši iedomājies, ka tu tik tiešām pēkšņi esi sākusi visiem patikt! Tev nāksies izvēlēties no visiem saviem pielūdzējiem visbagātāko un visstiprāko, bet ne vismīļāko: viņam nāksies nostiprināt tava dzīvokļa durvis, būs jāieliek ložu necaurlaidīgi logi un jāapmaksā tev miesassargs. Vai tev tas ir vajadzīgs?
-nedrīkst būt karjeriste.
Viss ir atkarīgs no tā, ko tu sauc par “īstu sievieti”. Ja tā ir sieviete, kas ir akurāta, kurai patīk kārtība un kura visiem patīk, tad iespējams, jā, viņa nedrīkst būt arī karjeriste. Lai uzturētu mājās kārtību un nepārtraukti trauksmaini pētītu sevi spogulī – tas viņai aizņem tik daudz laika, ka karjerai spēka neatliek. Pie tam, nav jau iespējams visiem patikt, ja gribi veidot karjeru: lai ko tu darītu, vienmēr ceļā būs konkurenti. Ja tu būsi veiksmīgāka, tad nepatiksi viņiem jau pēc definīcijas. Kas attiecas uz sievietes iespēju veidot karjeru un vienlaicīgi palikt pašai – tad šeit nav nekādu šķēršļu, izņemot vienu: sievietes pašas aizspriedumi. Daudz gudru (un skaistu) sieviešu ir veidojušas savu karjeru katra savā jomā – līdzvērtīgi vīriešiem. Un tikai reizi gadā viņas ar šausmām nakts vidū atmostas mīļotā vīrieša apskāvienos un veselas piecas minūtes (pagātnes formā) domā, vai tiešām īsta sieviete drīkst pati veidot savu karjeru. Bet pēc tam mierīgi aizver acis un iemieg saldā miegā.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
