Piemēram, Karlsons, apburošais resnītis, Stokholmas jumtu aborigēns, tina ap pirkstu Brālīti tā, kā viņam bija ērti. Uz kā gan balstījās viņa pašpārliecība, egocentrisms un bezkaunība, viņa mīlestība pret svešiem saldumiem un nesavtīgie meli? - Uz Brālīša bailēm palikt vienam. Lūk, kā skanēja paši lielākie Karlsona draudi, kurus viņš teica ik reizi, kad centās panākt savu? – "Nē, es tā nespēlējos."
Protams, tas ir visnevainīgākais veids, kādā manipulēt ar citiem cilvēkiem. Jo – šāda manipulācija ir atklāta un acīmredzama. Un, tas, ar kuru manipulē, apzinās notiekošo un pareizi to izvērtē. Bet, ja cilvēks visu saprot, viņš var kaut ko uzsākt, kaut ko darīt, veikt izvēli un kaut kādā mērā ir brīvs.
Daudz iznīcinošāka ir slēptā manipulācija, kas apziņai paliek nepamanīta. Tieši šāds manipulāciju tips cilvēku attiecībās ir visizplatītākais. Nepatīkamas mieles, kas paliek pēc sarunas ar paziņu vai draudzeni; nezin no kurienes parādījusies vainas sajūta pēc vecāku apmeklējuma; piekāpšanās darījumu partnerim, uz ko jūs nezin kādēļ bijāt gatavi un ko tagad nespējat izskaidrot, kaut arī neko vairs nevar labot – kam gan šis viss nav pazīstams? Bet, tas viss notiek tādēļ, ka cilvēks, ar kuru tu kontaktējies, izsmalcināti ar tevi manipulē savu nolūku labad. Bieži, starp citu, ne pārāk apzināti pat savās acīs.
Bieži, bet ne vienmēr.
Manipulācijas radītāji ir vēlme pēc kontroles un varas. Viens cilvēks manipulē ar otru – ar vienu un to pašu mērķi: iemantot pēc iespējas lielāku varu pār otru cilvēku. Un, jo lielāka ir iemantotā vara, jo rupjākas kļūst manipulācijas. Un – jo mazāk ir nepieciešams slēpt savu motivāciju.
Tas skan diezgan ļauni, bet sākums visam ir gana nevainīgs.
Manipulācija ar mērķi iegūt sev konkrētu labumu ir pats vienkāršākais gadījums. Bieži cilvēkiem daudz patīkamāk ir nevis lūgt, bet gaidīt, kad kaut ko piedāvās (vai izdarīt tā, lai tev piedāvā, pie tam –ātri). Tieši to bija domājis Volonds, sakot Margaritai: "… Nekad un neko nelūdz! Nekad un nekā, it īpaši tiem, kuri ir stiprāki nekā tu. Paši piedāvās un paši visu iedos!" Volonds mācīja Margaritu manipulēt.
Šādā gadījumā manipulācijas motīvu saprast nav grūti: lūdzēja pozīcija ir vājuma pozīcija. Atteikuma saņemšana – vēl jo vairāk. Ja neatsaka, tad vienalga abas puses lieliski zina, kurš ir bijis rokas pastiepējs un kurš ir bijis labdaris. Pat ja pēc tam neseko pārmetumi, vienalga ir nepatīkami būt parādā. Bet, ja otrs cilvēks pats piedāvā manipulētājam kaut ko, tad viņam ar to it kā nav nekāda sakara. Tas nozīmē, ka tālākajā grūtības ir novestas līdz minimumam, bet manipulators ir dabūjis to, kas viņam ir bijis vajadzīgs. Viņa uzdevums – neuzbāzīgi novest cilvēku (tas ir – tevi) līdz vajadzīgajai domai. Kā? Visdažādākajos veidos.
Manipulācija, protams, var arī nenostrādāt – ne visi cilvēki ir vienādi pakļāvīgi. Ja uz tiešu lūgumu ir nepieciešams dot tiešu atteikumu, tad risinājums ir manipulāciju gluži vienkārši ignorēt. Ignorēt ir vieglāk, nekā atteikt tiešā veidā. Tāpat kā lūgt tiešā veidā ir grūtāk, nekā bīdīt cilvēku uz mērķi netiešā veidā.
Tā arī ir cena, kuru maksā šāda veida manipulators: veiksmes gadījumā viņš saņem to, kas viņam ir nepieciešams, it kā ‘pa brīvu’. Neveiksmes gadījumā nav ko vainot jo viņš jau nav lūdzis tiešā veidā.
Kā notiek manipulācija?
Visa lieta ir tehnikā. Kā novest otru cilvēku pie vajadzīgās domas? Karnegi izanalizēja tikai vienu šīs lietas pusi: izdarīt tā, lai cilvēks to gribētu pats. Tā kā Karnegi savu rakstīto paredzēja biznesa cilvēkiem, tad viņš arī piedāvāja spēlēt pamatā "tīru" spēli. Tātad, aprakstīt cilvēkam visas piedāvājamā projekta labās puses, uzsvaru liekot uz to, kas viņam ir svarīgi. Ieinteresēt. Pierādīt acīmredzamo izdevīgumu. Spēle tiek spēlēta uz vienlīdzības pamatiem.
Vai ar tevi ir bijis tā, ka izdevīgums nav acīmredzams? Vēl jo vairāk – ka tas, uz ko tevi spiež, tev nāk par sliktu? Vai tu spēj tad pastāvēt uz savu?
Vai arī tu bez pretestības klausies nepatīkamas lietas, dari nepatīkamas lietas, rīkojies pretēji savai gribai?
Vai ar tevi ir manipulēts...?
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
