Kāpēc tā ir šantāža? Jo – ja šo neapzināto vēstījumu pārtulkot apzinātā valodā, tad iznāk: "Ja tu nebūsi mājās precīzi deviņos, es nomiršu no infarkta". Pie tam, parasti tas tiek izteikts vārgā balsī, ar lielām skumjām un pakļāvīgu sejas izteiksmi. Tā arī ir dekorācija, kas ļauj apziņai daļēji noslēpt patiesību.
Mērķis, kuram dotajā gadījumā vecāks seko, ir kontrolēt meitu. Meitas reakcija parāda, ka "fokuss-pokuss" nav izdevies, jo viņa atbild: "Mamm, lai sirds tev sāk sāpēt pusastoņos, labi?"
Šajā piemērā ir viena interesanta detaļa – frāzes sākums, kas ir pretrunā ar tās jēgu: "tu vari atgriezties mājās, cikos vēlies" …
Vispār jēgas sagrozīšana ir ļoti interesanta lieta. Pavērojiet cilvēka uzvedību, kuram ir raksturīga jēgas sagrozīšana. Viņš līdz pat absurdiem bieži izmantot dažādus "štampus". Tur tiek ielikta daudz lielāka jēga, nekā šķiet pirmajā mirklī.
Pats vienkāršākais piemērs. Pēc tam, kad dažādos veidos (pamatā – ar manipulāciju palīdzību) vecāks ir paziņojis savai pieaugušajai meitai par savu viedokli kādā jautājumā, viņš piemetina: "Bet skaties pati". Tas tiek atgādināts tik bieži, ka otram cilvēkam sāk rasties šaubas, vai viņš pats vispār spēj ko redzēt bez kvalificētas palīdzības….
Neslēpta šantāža ikdienas dzīvē ir sastopama diezgan reti. Tomēr jāatceras, ka šantāža nebūt nav autobuss ar bērniem, kuriem pa pēdām seko terorists ar granātu.
Piemēram, puisis, kurš draud ar pašnāvību savai meitenei, ja viņa pametīs – arī ir šantāža. Slimīga omīte, kura “sarīko” augstu asinsspiedienu sev ik reizi, kad viņai nepatīk mazmeitas jaunais pielūdzējs vai izvēlētā augstskola. Ķīlnieks šeit ir nevis bērni autobusā, bet gan cilvēks, kuram tas viss ir adresēts.
Spiediens
"Man ir jādzīvo tā,kā es gribu. Tev ir jādzīvo tā, kā es gribu."
"Ko viņa no manis grib? - Kurš? - Mana draudzene. - Tevi. Tu viņai esi vajadzīgs. Tieši tā izpaužas viņas pasaules harmonijas vajadzība. – Bet, tas taču ir … neiespējami! – Nu, kā uz to paskatās."
Spiediens ir vēl viens no manipulāciju veidiem. Vislabāk to var ieraudzīt vecāku un bērnu attiecībās. Bet, dažkārt arī laulāto starpā un citās situācijās. Tas izskatās vienkārši: "Dari tā. Dari tā, tā būs labāk. Dari. Nē, dari. Dari, es tav saku!..."
Apspiest ir iespējams vai nu primitīvu cilvēkus, vai ļoti vājus, kuri ir pieraduši pakļauties. Spiediens, ja otrs cilvēks neklausa, var pārvērsties šantāžā, ko manipulētājs bieži "izdaiļo" ar sekojošu iebiedēšanu: "Dari tā, citādi…"
Var likties, ka tam ir viegli pretoties, bet ne viss ir tik vienkārši.
Spiediens ne vienmēr ir acīmredzams. Dažkārt tas izskatās kā pakāpeniska ‘auras’ veidošana, kurai tiek piešķirta kāda konkrēta jēga. Līdzīgi kā konteksta veidošana, kad tiešā veidā neviens nekā nepasaka, bet cilvēka apziņā pastāvīgi tiek "durts ar adatiņām".
Piemēram, ģimenē piedzimst bērniņš. Pie tam – pirmais. Ap pirmo bērnu parasti ir liela kņada un rosība. Bet, tūlīt pat izrādās, ka vecmāmiņa ir noskaņota pret pamperiem. Pateikusi to vienreiz, viņa tomēr neatrod atbalstu pie meitas. Nākamā dienā viņa ar distancētu sejas izteiksmi paziņo, ka bērns ar mokām pierod pie podiņa tieši mūsdienu autiņu aizstājēju dēļ. Vēl pēc dienas nejauši uz galda atstāj rakstu par pamperu tēmu. Pie tam, pārģērbjot mazbērnu meitas klātbūtnē, viņa katru reizi saka: "Nabaga puisēns… tu jau kājiņas kopā salikt nevari… tev, laikam, ir grūti, nabaga kriksīt… vai tik tev nav noberzumi, paskatīsimies… agrāk gan bija labi, ielika marlīti…" Grotesks varas kontroles piemērs.
Šādu cilvēku devīze ir: "Jebkuru tanku ir iespējams apbraukt ar mazu mocīti".
Un, bieži viņiem tas arī izdodas.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
