Ģimene – trīs cilvēki, ielūza upē, ejot pa aizsalušo Daugavu uz Sv. Meinarda salu. Līga, viņas draudzene Maija, kā arī Alise ar savu mammu Ingūnu metās glābt ūdenī iekritušos cilvēkus. Nejaušības dēļ viņas bija īstajā laikā un vietā, kļūstot par šīs ģimenes sargeņģeļiem. Tikai pateicoties četrotnes ātrajai reakcijai un drosmei, šis stāsts ir ar laimīgām beigām.

Ilgi domāt nebija laika
Liktenīgajā dienā dāmu kompānija bija izgājusi ārā pastaigāties gar Daugavu. Sākotnēji nebija domas kāpt uz ledus, vien baudīt pastaigu. Ārā bija kādi –16 grādi, Daugavā uz ledus atradās arī bērni, kuri spēlēja hokeju, tāpēc viņas nebija vienīgās, kas uzkāpa uz aizsalušās upes, atceras Alise. Ingūna papildina, ka meitu pierunājusi aiziet uz Meinarda salu, jo šķitis, ka ledus ir pietiekami drošs, par ko liecināja citu cilvēku atstātās pēdas. Taču drīz vien kļuva redzams – kāda trīs cilvēku ģimene, ejot pa aizsalušo Daugavu uz Svētā Meinarda salu, ielūza upē.

"Man pagāja garām Alise ar Ingūnu, kuras gāja uz to salu. Tad mēs ejam, un Maija pēkšņi saka, ka ūdenī ir bērns, cilvēki ielūzuši," atminas Līga Rumpa.
Ingūna stāsta, ka ilgi domāt laika nebija, jo upē līdz ar vecākiem ielūzušais zīdainis atradās savai mammai ķengursomā. Bērna māte neesot varējusi noturēties virs ūdens, jo viņai apkārt lūza ledus, bērns pakļuva zem ūdens un varēja redzēt, ka viņš pamazām zaudē samaņu – bija auksts, un viss notika ļoti strauji. Četrotne, ne mirkli nedomājot, metās glābt ūdenī iekritušos cilvēkus. Līga saka, – bija bažas, kā izvilkt laukā bērnu tā, lai viņš nesaskrāpē seju pret ledu. Viņas mēģināja, taču vienā brīdī sieviete ar bērnu pakļuva zem ūdens. Šķita, ka viss zaudēts un viņus vairs nevarēs izglābt.

Desmit minūtes šķita kā mūžība
"Mēs bijām burtiski piecus metrus no nelaimē nonākušās ģimenes. Ja mēs būtu krastā, nezinu, kā viss beigtos, iespējams, nepagūtu. Šo situāciju joprojām ik pa brīdim pārtinam prātā. Mazliet bija jādomā arī par sevi, lai glābēji nepārvērstos par glābjamajiem, jo apakšā bija straume, vieta ļoti nedroša, bet mēs riskējām, nemaz nebija citu domu, ka varētu nedoties palīgā. Līdām uz vēdera, mēģinot atcerēties kaut kur dzirdētas pamācības, kā šādas situācijās jārīkojas,» stāsta Līga, un Ingūna papildina: "Tad jau šķiet, ka ieslēdzas kaut kāds papildu spēks, kad tev šķiet, ka vari kaut ko vairāk izdarīt. Jo tā vilkšana bija fiziski smaga, tas nebija viegli.» Alise piebilst – pēcāk, lasot komentārus saistībā ar notikušo "Facebook", bijis ļoti daudz cilvēku, kas deva padomus, kā tas pareizi jādara. Bet tobrīd nebija laika daudz domāt, bija liels stress, jo zem ūdens atradās cilvēki, kurus nebija iespējams dabūt uzreiz ārā. Situāciju glāba tas, ka bērna mammai bija aplikta apkārt ķengursoma, kuras siksnā bija iespējams ieķerties un tādā veidā mēģināt izvilkt cietušos, guļot uz ledus.
Līga atminas, pēdējos spēkus saņēmušas, viņas izvilka mazuli ar māti ārā no ūdens.

"Es ar bērnu skrēju uz māju krastā, kur dzīvoja mani paziņas. Krastā stāvēja cilvēki un vēroja, viņi redzēja, ka es jau skrienu pēdējiem spēkiem, bet palīdzību nepiedāvāja. Laika ziņā visa glābšana nebija ilga, ne vairāk kā desmit – piecpadsmit minūtes, bet mums pašām šķita, ka tā ir vesela mūžība. Kamēr aizskrēju līdz mājām bērna kombinezons bija sasalis, norāvu nost, ietinām bērnu segās, mājas īpašniece izģērbās un sildīja bērnu ar savu ķermeni," atceras Līga.

Glābējiem vairs nebija ko darīt
Bērns sākotnēji bija bezsamaņā. Tad viņš atvēra savas zilās acis, un rāmu skatienu paraudzījās uz glābējām. Puisītim tolaik bija tikai pusgads. "Kad ieradās glābēji, viņiem vairs nebija ko darīt. Bērniņu uz novērošanu nogādāja slimnīcā, bet jau tās pašas dienas vakarā viņš kopā ar vecākiem varēja doties mājās," atceras Līga. Tieši viņa bija pieteikta «Latvijas Lepnuma» balvai, taču uzskatīja, ka to pelnījušas visas četras glābējas.

Tikai pateicoties viņu ātrajai reakcijai un drosmei, šis stāsts ir ar laimīgām beigām. Sievietes sevi neuzskata par varonēm, norādot, ka vienkārši nespēja atstāt ģimeni slīkstam. Notikušo atceras kā labu komandas darbu, kurā visas apvienojušās spēkiem, palīdzot viena otrai un izvelkot ielūzušos cilvēkus. Tagad, ejot garām tik pazīstamajai pastaigu vietai, ik reizi domās atgriežas atmiņas par notikušo.

"Latvijas Lepnuma» nominācijā "Glābējs" balvu pasniedza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Smiltenes posteņa komandiere Ineta Blusa – Blusiņa, kura atzina, ka četrotnes rīcība un spēja acumirklī steigties palīgā nelaimē nonākušiem cilvēkiem, nedomājot par sevi, ir godināma. "Tikai kopā varam būt stipri droši, veseli un vienoti," sacīja VUGD Smiltenes posteņa komandiere, paužot pagodinājumu par iespēju glābējām pasniegt balvu un pateicoties viņām par triju cilvēku izglābšanu.

To nav iespējams aizmirst
Jautātas, kas vieno ikdienā, dāmas atbild, ka iepazinušās supojot. Līga stāsta, ka ikdienā pieskata bērnus, Maija strādā Rīgas pašvaldībā, Alise nesen absolvējusi audio vizuālās mākslas studijas, bet Ingūna strādā Ādažu pašvaldībā saistībā ar attīstības plānošanu.

Maija atzīst, ka daudzreiz pārdomājusi šo situāciju un tā nenoliedzami psiholoģiski iespaidojusi. Viņa joprojām reizēm naktī sapņos glābj bērnus, un šo skatu nav iespējams aizmirst. "Kad vilkām vīrieti aiz kājām, kurš turēja sievu ar bērnu un teica – vēl mazliet, vēl mazliet un, kad tu saproti, ka faktiski vairs nemaz nav spēka tam "vēl mazliet", tas ir smagi. Kad tagad ik pa laikam saņemu ziņu no izglābtās ģimenes un fotogrāfijas, domāju, ka viņi vairs nekad šādu risku neatkārtos," saka Maija, un Līga piebilst, ka nākamajā nedēļā pēc laimīgās izglābšanās jaunā ģimene, kuri dzīvo Rīgā, apciemoja katru no glābējām un personīgi pateicās.

"Ja mēs visi cits citam palīdzēsim, vairāk uzticēsimies un iemācīsimies sadarboties, domāju, dzīvosim laimīgā un veiksmīgā valstī Latvijā," saka Ingūna.
Dibinot jaunu tradīciju, "Latvijas Lepnuma" balvu pasniegšanas ceremonija bija skaitāma kanālā "TV3" Latvijas Republikas proklamēšanas dienā 18.novembrī, kad tika godināti balvu saņēmēji desmit nominācijās.

Laureāti, kā jau ierasts, tika apbalvoti ar "Latvijas Lepnuma" titulu un īpašu balvu – "Zelta ābeli". Lai gan glābējas bija četras, "Zelta ābele" tikai viena, un to četrotne glabās uz maiņām.

Dzintra Dzene, Ogres vēstis visiem