Balanss starp bailēm kaut ko gribēt un (ja nu pēkšņi nepiepildās?) un starp savu vēlmju aizmešanu tik tālu(augšā un uz priekšu), ka tās no turienes nespēj atgriezties – šī balansēšana arī nozīmē procesu, kurā ikdienu un pat ik stundu atrodamies mēs visi, kamēr vien dzīvojam.

Tā ir izvēle dzīvot kā mirstošam lauvam vai kā nerātnam kucēnam? Izvēle. Tev ir jāizvēlas. Jāizvēlas. … Citādi izvēlas tevi, bet tas tev var nepavisam nepatikt. Bet, tad jau būs pavēlu. Jo cilvēks veselāks un laimīgāks, jo konkrētākas ir viņa vēlmes. Un – jo precīzāk viņš saprot, kā tās apmierināt. Un – jo mazāk viņam ir nepiepildāmu vēlmju. Tāpēc, ka lolot nepiepildāmas vēlmes nozīmē neirozi. Jo – bezgalīgai nepiepildāmu vēlmju nēsāšanai patērējas tā pati enerģija, kuru mēs varam virzīt citu, daudz reālistiskāku vēlmju meklējumos.
Un, tieši te arī notiek visinteresantākais.

Vai tiešām mēs vēlamies, lai mūsu vēlmes piepildās?
Jo – piepildoties, tās izgaist. Pie tam, tās maina esošo situāciju.
Un liktenis, kā zināms, tieši tādā veidā soda nesaprātīgos. Citiem vārdiem izsakoties, ja tu baidies, ka tavas vēlmes ir muļķīgas, tad pārvērt tās par neiespējamām vēlmēm. Sapņo! Tas ir mazāk bīstami, nekā pārbaudīt, vai tavas vēlmes saskan ar tavu reālo dzīvi. Pie tam, vēlmes, kuras saskan ar dzīvi, nepārtraukti nomainās pret svaigām vēlmēm.

Savukārt nepiepildāmas vēlmes ir labas ar to, ka tās var konservēt gadiem. Sievietes vēlmei būt par pasaules karalieni, piemēram, ar laiku tikai pieņemas spēkā. Vai, vēlme, lai vīrietim pieder visas pasaules skaistās sievietes, pateicoties nespējai realizēties - ar laiku tik vien kā nostiprinās. Būt par romantiķi ir vienkārši. Daudz grūtāk ir izremontēt dzīvokli. Jo, tikai vēlēties to izremontēt – ir par maz.

Iekšējās dzīves attīrīšana:
1. Ne ar vienu nestrīdies. Pat ar mājiniekiem. Vēl vairāk, ar vīru vai sievu arī vajag strīdēties tikai gadījumā, kad tev ir ļoti svarīgi būt saprastam praktiskos jautājumos. Pasaules uztveres jautājumos nevajag strīdēties pat ar savu otro pusīti. Ar bērniem vajag nevis strīdēties, bet skaidrot. Ja viņi nesaprot. Bez tam, nekad nevajag strīdēties ar vecākiem. Ja viņi jautā, ir jāatbild. Ja viņiem ir cits viedoklis, tad tās ir viņu tiesības. Par pasaules uztveres jautājumiem nav vērts strīdēties vispār ne ar vienu cilvēku, izņemot psihoterapeitu. Vai garīgo skolotāju.

2. Nevajag nevienam nekā paskaidrot vairāk kā vienu reizi (izņēmumi tie paši, kas iepriekš). Ja tas ir tavs darbinieks, tad otrajā reizē viņš ir jāatlaiž. Ja tas ir tavs priekšnieks, tad tas nav tavs liktenis tur strādāt. Paskaidro tikai vienu reizi. Dzīvot tev nav palicis pārāk daudz, lai tērētu savu laiku skaidrošanās procesos ar nejaušiem tavas dzīves cilvēkiem.

3. Nevienam nevajag nekā pierādīt, ja vien tas nav tavs darbs (advokāts, skolotājs). Ja sajūti vajadzību pastāvīgi kaut ko kādam pierādīt, tas nozīmē, ka tu nesatiec pats ar sevi.

4. Nekontaktējies ar sliktiem cilvēkiem. Terminu "slikts" tu vari aizstāt ar jebkuru citu nozīmi, kura tev šobrīd ir saprotamāka. Atgriežoties pie iepriekšējiem punktiem: nekad nestrīdies ar sliktiem cilvēkiem, ne arī skaidro, ne pierādi. Tas viss rodas no neapzinātas vēlmes "pārtaisīt viņus par labiem," bet tas savukārt ir neiespējami. Ir vienkārši jāaiziet un jāaizmirst. Palikt un atcerēties – ir neekoloģiski.

5. Un vispār attālinies no visa "sliktā". Nevajag klausīties sliktas ziņas, lasīt līdz beigām sliktu grāmatu, kontaktēties "pieklājības pēc" ar cilvēku, ar kuru tev nav patīkami kontaktēties. Nav vajadzīgs bezmērķīgi runāt ar kādu par sliktām lietām. Tam ir jēga, tikai ja tu vari palīdzēt vai ja runa ir par taviem tuvajiem.

6. Nav jēgas būr mierā ar mazumiņu, jo to ir vieglāk iegūt. Izvēlies to, kas ir vairāk un svarīgāk. Pat ja tas ir grūtāk sasniedzams. Vienmēr izvēlies to, kas ir daudz. Citādi tu izdarīto izvēli noteikti nožēlosi.

7. Visu laiku vajag mācīties. Bet, tikai to, kas ir interesanti.

8. Sargi tuvos un draugus. Citu tuvo tev vairs nebūs. Citi draugi teorētiski ir iespējami, bet tas ir maz ticams. Jo vecāks tu kļūsti, jo tuvāki kļūst šie jēdzieni.

9. Dzīve ir īsa. Ir jādara pats galvenais un pēc iespējas – labi.

10. Un, pats galvenais ir precīzi zināt, kas tev ir pats galvenais.

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.