Šādās lamatās bieži vien iekrīt mājās "ieslēgtās" jaunās māmiņas.
Piespiedu īslaicīgs vakuums, sajūta, ka dzīve paiet garām (pat nevis paiet, bet gluži vienkārši paskrien). Kuram no mums gan nav pazīstamas šādas sajūtas?
Un, tieši tādēļ, ka šī dzīve skrien diezgan ātri, tu krāsu ņirboņā nepaspēj aplūkot un izpētīt to, kas ir pelēks, tumšs un neinteresants.
Liekas, ka kaut kur tepat tuvumā iet vaļā skaļš karnevāls, kurā tev vietas nav.
"Aklā skaudība"
Garajā pudelīšu un pamperu virtenē "ieslodzītā" jaunā māmiņa cenšas atrast gaismas spraugu, lai izrautos no mājām un satiktos ar draudzenēm.
Bet, draudzenes, visas kā atlasītas – neprecējušās. Un, tieši te pār viņu nogrūst sevis "citādības" sajūta.
Tu esi tik atkarīga, viņas – tik brīvas. Tev pudelītes un pamperi, viņām – darbs, lietišķas tikšanās, konferences. Viņām pielūdzēji (pie kam, tik dažādi), tev – vīrs (tik vienāds).
Viņām ik svētdienas šopings veikalos, tev – mūžīgā problēma "ko vilkt mugurā", jo pēc dzemdībām viss ir par mazu. Viņām svētki, tev – ikdiena!
Un tu saproti, ka sāc just …skaudību.
Tāda "aklā skaudība" ir pazeminātas pašvērtības pazīme. Tā ir pazīme, ka tu pa daudz uzticies savām fantāzijām. Jo, iedomāto košo draudzenes dzīvi tu pat neesi savās acīs redzējusi. Viņai ir tieši tāda pati ikdiena, tikai citādā šķautnē, savukārt viss pārējais ir tikai tas, ko tu iedomājies.
Kā tikt ar to galā
Paņem jebkuru situāciju, kurā esi jutusi šādu "aklu" skaudību. Tagad iedomājies sev visu to, kas tev skauda: visus notikumus detaļās, visus atribūtus. Cilvēkus, kurus tu apskaud, iedomājies sekojoši: augums, matu krāsa, acis, figūra. Pati kopā ar sevi "noskaidro", ar ko viņas nodarbojas, kamēr tu viņas neredzi? Kā kustās? Kā runā? Kādi ir viņu talanti?
Un, tagad izvērtē šo nokaitēto, sevis izveidoto fantāziju tēlu. Tev tiek garantēts galvu reibinošs atklājums: uzgleznotā glezna ir tik vien kā tavas personiskās dzīves pretpols! Tā ir tā pati tava dzīve, tikai - tava "ideālā" dzīve!
Tu esi tā, kura tajā runā un staigā, vienīgi - tāda, kādai tev gribētos būt.
Izeja ir viena – ir jāstrādā ar sevi un ar savu dzīvi.
Greizsirdība un skaudība – ir sarkanās lampiņas, kuras iedegas tad, kad ir pazeminājies cilvēka pašvērtējums.
Tas ir signāls: ir laiks padomāt par sevi.
Sāc no mazumiņa: paskaties uz sevi ar tās pašas savas draudzenes acīm.
Iedomājies: cik daudz labu lietu viņa ieraudzītu tavā dzīvē? Tās pašas, par kurām tu savās iešanās un skriešanās pavisam esi aizmirsusi.
Varbūt noderēs, lūk, kāds špikerītis: piemēram, stabilitāte, ģimenisks siltums, mājīgums. Tikšanās prieki ar tuvajiem, kuri vienmēr ir tev blakus.
Brīnišķīgas zāles pret pasīvu skaudību ir aktīva radoša darbība, kā arī uzmanīgums pret savu pašas personu un rūpes par sevi, mīļoto.
Padomā, ko gan tādu tu varētu izdrīt saviem mīļajiem, ko neviens, izņemot tevi, izdarīt nevar? Kaut kas, kas viņiem ir vajadzīgs un kas viņiem nes prieku.
Pirmajā reizē vienkārši izcep jaunu torti vai nomaini visās istabās aizkarus. Ja tu esi neapmierināta ar sevi "kopumā", tad neļauj sev apstāties. Lai arī cik nogurusi tu būtu, neiegulies pie televizora. Tev ir vajadzīgs tenisa korts, baseins, kino, teātris, izstāde, bet tikai ne dīvāns. Pēc tā visa ir jēga ielūkoties arī skaistuma salonā! Uzdāvini sev kaut vai vienu tādu dienu, un jau nākamajā rītā tu atcerēsies visas savas greizsirdības vai "aklās" skaudības mokas ar smaidu. Noteikti parādīsies arī jauni plāni, kā arī iespējas to īstenošanai.
Bet, universāls līdzeklis pret "skaudību vispār" ir - maksimāli būt pašai.
Un, tad neviens nevarēs aizņemt vietu, kuru tu pilntiesīgi ieņem: jo tas ir neiespējami un gluži vienkārši muļķīgi.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
