Neapzinātas skaudības pazīmes
Tev ir līdz žāvām garlaicīgi klausīties par citu panākumiem -itkā tu būtu nokļuvusi atomfizikas lekcijā.
Tev ir skumji un kaut kāda iemesla dēļ kauns par sevi, tu esi apjucis un gribi norobežoties.
Pēc kontaktēšanās ar konkrēto cilvēku tu kaut kāda iemesla dēļ uz sevi dusmojies.
Tevi tracina nevis otra cilvēka panākumi, bet gan “lielīšanās” un “nespēja būt pieticīgam”.
Tev ir sevis žēl.
Кā tikt ar to galā
Ja aprakstītās sajūtas ir tev pazīstamas un ja ir konrēti cilvēki, ar kuriem tiekoties, iepriekšminētās lietas parādās ļoti skaidri, tad nekavējoties ķeries pie “glābšanas paņēmieniem”, kas ir nepieciešami, lai tiktu galā ar apzinātu skaudību.
Ja konkrētāk – no vārdiem pārslēdzies uz darbiem (kā aprakstīts iepriekšējo nedēļu rakstos).
Melnās skaudības baltās drānas: tevi apskauž
Skaudība nav atkarīga no tā, kādā leņķī pret cilvēku pagriežas Veiksme. Skaudība drīzāk ir sava veida filtrs, kuru cilvēks vienmēr nēsā sev līdzi.
Jo sliktāk tu māki nodarboties pats ar sevi un darīt savas lietas, jo dedzīgāk tu meklē ārpusē to, kurš ir apēdis visas tavas spožās perspektīvas.
Un, kurš meklē, tas vienmēr atrod.
Tikai muļķīgas pasaku princeses visā nopietnībā spēj vēlēties, lai draudzenes “pārplīst aiz skaudības”. Ņemot vērā iepriekšējo nedēļu rakstos rakstīto par skaudību – sanāk, ka labu lietu citu cilvēku skaudībā (pret tevi) ir maz.
Jo, tās pieaugums nebūt nav atkarīgs no taviem panākumiem.
Tu un tavas dzīves panākumi – ir tikai slidkalniņš, no kura iešļūcot tumšajos personiskās skaudības ūdeņos, tavi draugi jau vairs neatgriežas.
Viņi, protams, izpeld krastā, bet kaut kur pavisam tālu no tevis!
Lai cik smieklīgi tas neizklausītos, bet “citu skaudībā kā problēmā - iestrēgst” tieši tie cilvēki, kuri paši ir tendēti uz skaudību. Skaudīgie pievelk sev līdzīgos, jo to visu darbina viens un tas pats mehānisms: grīļīgs pašvērtējums.
Sveša skaudība šajā gadījumā piedāvā vien ēterisku un īslaicīgu apmierinājumu: arī es nemaz neesmu tik slikts.
Patiesībā, kā jau teikts iepriekš, sveša skaudība runā ne jau par to, ka tu neesi slikts, bet gan par to, ka kaut kas nav kārtībā ar skaudēju.
Atceries: jo skaudīgāks esi tu pats, jo lielāku baudu tu gūsti no svešas skaudības.
Abas šīs lietas – ir tavas personiskās sliktās sajūtas rādītājs.
Abos gadījumos – pirmkārt, padomā par sevi, nevis par skaudēju, un tad sāc nodarboties ar sevi, mīļoto.
Bet, kad galvenā lieta ir izdarīta, ir pienācis laiks padomāt par savu ārējo komfortu.
“Tumšo nokrāsu” skaudība ir smaga ne tikai tam, kurš skauž, bet arī viņa uzmanības objektam. Skaudējs nepārtraukti izsver, analizē un piemērovisu sev. Viņš meklē “Ahileja papēdi”, skaitļojot, kurā vietā viņš ir nomaldījies, ļaujot sevi apdzīt.
Ja tevi apskauž, tad pareizākais, ko vari darīt, ir pacensties samazināt tavu un tava skaudēja attiecību “barojošo informāciju”. Diemžēl to ne vienmēr ir viegli izdarīt.
Ja tavs pazīstamais skaudējs ir vēl arī mazohists, tad viņš turpinās iztaujāt, vācot informāciju par taviem kosmiskajiem sasniegumiem pa graudiņam vien. Ja interese par tavu personu nezudīs, tad izveidojušos tukšumu tavā pasakainajā tēlā “draugs” aizpildīs ar fantāzijām, kā rakstīts iepriekš.
Tādā veidā “skaudība ar acīm” pārvēršas par “aklo skaudību”, un tālāk - par “melno”.
Ja emocionālās distances palielināšana šajā lietā nepalīdz, tad dažkārt vienīgā izeja mēdz būt – uz laiku pārtraukt komunikāciju.
Nobeigums nākamās nedēļas rakstā.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
