Karjeras atbalsta projektā piedalās 12 mācību iestādes no visa apvienotā Ogres novada, konsultācijas nodrošina seši pedagogi karjeras konsultanti. Projekta ietvaros tiek nodrošinātas gan grupu nodarbības, gan individuālās konsultācijas.

Jau gandrīz trīs gadus PKK Ogres Valsts ģimnāzijā (OVĢ) ir Vineta Oboznaja, kura ikdienā 11. un 12. klašu skolēniem pasniedz arī mācību priekšmetu “Kultūras pamati”. Karjeras atbalstu viņa sniedz kopumā 537 skolēniem 7. līdz 12. klašu posmā. V. Oboznaja pastāstīja, kā šajā projektā veicas OVĢ skolēniem.

Pastāstiet par ikdienas darbu ar skolēniem. Kā tiek integrēti karjeras jautājumi mācību procesā?

Aizraujošākās un vērtīgākās ir tās mācību stundas, kad ar skolēniem vienkārši runājamies. Protams, rādu arī prezentācijas un izspēlējam dažādas spēles, taču mana pieredze rāda, ka jauniešiem patīk runāt, uzdot jautājumus, diskutēt. Man ir nepieciešams tikai iedot tēmu diskusijai. Šajās sarunās es uzzinu katra skolēna vēlmes, intereses, kā arī noskaidroju, kāda palīdzība no manis viņiem ir nepieciešama. Katrs skolēns un klase ir atšķirīga, kas vienam der, otram ne tik. Ir klases, kurās skolēniem vairāk interesē dažādu testu un darba lapu pildīšana, savukārt citiem ļoti patīk tieši sarunas.

Attiecībā uz individuālajām konsultācijām – tās vairāk apmeklē 9. un 12. klašu skolēni, kuriem jāpieņem lēmums par nākotnes profesiju. Visbiežāk jaunieši jau nāk sagatavojušies ar saviem konkrētiem jautājumiem, taču ir arī gadījumi, kad jūtu, ka individuālā konsultācija skolēnam ir iespēja tikt uzklausītam, savus nākotnes plānus izsakot skaļi. Tāpat ir skolēni, kuriem nepieciešams atbalsts īstās izvēles izdarīšanā, jo interešu un variantu turpmākai izglītībai ir daudz.

Pēdējā laikā redzu, ka 12. klašu skolēni pastiprināti izrāda interesi par dažādiem jautājumiem saistībā ar studijām, piemēram, viņus interesē, kas ir maksas vieta, budžeta vieta, rotācija, kredītpunkti, un arī tāds it kā vispārzināms jautājums – vai visās fakultātēs ir jāraksta bakalaura darbs un kas tas ir. Savukārt 9. klašu jauniešiem šobrīd aktuāli ir izzināt dažādu izglītības iestāžu atšķirības. Mēs pētām un analizējam, kādas priekšrocības būtu mācībām tehnikumā, ģimnāzijā vai vidusskolā. Nodarbībās mēs runājam par to, kas viņus tiešām interesē, un es redzu, ka tās viņiem palīdz lēmumu pieņemšanā.

Cik regulāri tiekaties ar skolēniem?

Pirmajā mācību semestrī notika 35 grupu nodarbības, šī gada janvārī vairāk bijušas individuālas konsultācijas. Ņemot vērā, ka esmu arī mācību priekšmeta skolotāja, arī savā ikdienas darbā cenšos integrēt karjeras jautājumus. Tas sākās pavisam neapzināti, taču man ir prieks, ka reizi nedēļā varu skolēniem īsi izstāstīt par aktualitātēm karjeras jomā, tai skaitā atvērtajām durvju dienām. Skolēni jau zina, ka pirmās minūtes viņus uzrunāju kā PKK, un tikai tad sākam apgūt mācību priekšmetu.

Kāds atbalsts tiek sniegts karjeras konsultantiem?

Mums - pedagogiem karjeras konsultantiem - regulāri notiek dažādi semināri un kursi, kuros vienmēr uzzinām jaunu informāciju, lai to pēc tam nodotu arī skolēniem.

Šī gada janvārī ar kolēģiem apmeklējām profesionālās kompetences pilnveides A programmas kursu “Karjeras attīstības atbalsta soļi darbā ar izglītojamo vecākiem” ar mērķi paaugstināt izpratni par mūžizglītības nozīmi un nepieciešamību pilnveidot izpratni par izglītības un nodarbinātības mijiedarbību, kā arī aktualitātēm izglītībā un nodarbinātības jomā. Tās bija ļoti noderīgas nodarbības, kas palīdzēs turpmākajā darbā. Mēs kā pedagogi karjeras konsultanti esam zinoši strādāt ar skolēniem, taču šajos kursos akcents tika likts tieši uz to, kā uzrunāt vecākus saistībā ar viņu izglītību. Arvien vairāk tiek runāts par mūžiglītības jautājumiem. Jāsaprot, ka bērna motivācija mācīties nereti ir saistīta ar vecāku attieksmi pret mācībām, jo tieši vecāki ar savu piemēru, izvirzot sev jaunus mērķus, var parādīt, cik vērtīgi un svarīgi ir mācīties visa mūža garumā.

Tāpat pedagogi karjeras konsultanti piedalās arī nodarbību ciklā “Stunda nozarē”, kur uzzina par aktualitātēm dažādās nozarēs, piemēram, janvārī uzzinājām par lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, par to, kur apgūt profesijas, kas saistītas ar šo jomu un kas notiek darba tirgū. Šī informācija ir ļoti noderīga brīžos, kad jaunietis nevar izlemt par to, kur mācīties tālāk, jo es varu dot ieskatu aktuālajās tendencēs. 

Kā jauniešu karjeras izvēli ietekmējusi Covid-19 pandēmija?

Attālināto mācību laiks jauniešiem ļāva apzināties savu darbības stilu un organizētību. Bija daļa jauniešu, kas uzreiz nodefinēja, ka meklēs tādu darbu, kur paši var organizēt savu darba laiku, jo sapratuši, cik veiksmīgi viņiem tas izdodas, taču bija arī daļa skolēnu, kuriem šis attālināto mācību laiks lika saprast, ka viņiem piemērotāka būs profesija ar noteiktu darba laiku un vadību.

Kā vērtējat projekta ieguvumus?

Es redzu, ka projekts strādā. Ir liels prieks, ka jaunietis, kurš uz konsultāciju atnācis noskumis un apjucis, pēc sarunas aiziet ar mirdzošām acīm un lielu iedvesmu. Un vēl lielāks prieks pēc tam šos jauniešus satikt uz ielas, kuri iedvesmoti stāsta, ka atraduši savu īsto profesiju. Jauniešu “paldies” ir liels novērtējums, kas mudina turpināt iesākto, palīdzot arvien vairāk skolēniem atrast savu karjeras ceļu.

Projekta (Nr. 8.3.5.0./16/I/001) kopējais attiecināmais finansējums ir 22 618 666 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 20 075 865 eiro un valsts budžeta līdzfinansējums 3 542 801 eiro. Projekts tiks īstenots līdz 2022.gada 31.maijam.

Valsts izglītības attīstības aģentūra projektu īsteno Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, profesionālās izglītības kompetenču centriem un Valsts izglītības satura centru.