Ir vārdi, no kuriem tev tik tiešām kļūst silti, un tu sajūties kā maza meitene mājas viesībās. Bet citus vārdus tu vienkārši laid gar ausīm, jo ties skan formāli. Savukārt vēl citi apsveikumi liek tev savilkties čokurā: tu sajūti viltības draudus.
Tāds iekšējs signāls ir droša pazīme, ka tevi apskauž. No šī cilvēka acīm tu centies slēpt savus sasniegumus pēc iespējas tālāk.
“Ļoti jauka jaciņa, tikai drūma. Un, tu nevarēsi to līdz galam izgludināt.” - “Kāpēc nevarēšu izgludināt?” – “Jo tā ir kokvilna. Vajadzēja pērkot padomāt.” – “Varbūt ir kādi līdzekļi gludināšanai?” – “Nezinu. Labāk nopērc citu jaciņu.”
Vai tie, kuriem patīk teikt nepatīkamas lietas – tavu aizvainojumu skaidro ar to, ka tu nespēj uzklausīt kritiku? Bet protams: ar cieņu pieņemt un izmantot kritiku ir vesela māksla, izņemot vienu ‘bet’: tai ir jābūt konstruktīvai. Kritika, kuru tu izjūti kā dūrienu patmīlai, ietver sevī kaut ko citu: aizklātu skaudību. To ir iespējams viegli pārbaudīt: pārspried ar savu skaudēju šī jautājuma praktisko pusi un palūdz viņa padomu – viņš tūlīt pat saskābs. Šis ‘draugs’ tev nepavisam nav gribējis palīdzēt. Viņam gluži vienkārši gribējās sabojāt tev noskaņojumu.
Neredzamā skaudība kā iemesls kā neapzinātas manipulācijas cēlonis
Neapzināti skaust māki ne tikai tu. Arī citi ar to pa laikam nodarbojas. Tieši tā dažkārt veca draudzība pārvēršas par kaut kāda veida savādām saspringtām attiecībām, kuras turpinās nesaprotamu iemeslu dēļ. Pēc ‘draudzīgas pasēdēšanas’ tev sāp galva, bet garastāvoklis ir sabojāts. Tu centies atcerēties, kas aizgāja greizi, un jūti, ka (tavuprāt) tu pārāk daudz pļāpāji. Nevajadzēja stāstīt par to, ka tev darbā ir paaugstinājums, ka mazmeitiņa ātri sākusi sitigāt, bet mazdēls labi mācās, ka vīrs tev nesen uzdāvināja auto. Un vispār – vajadzēja sēdēt un klusēt savā nodabā. Bet vislabāk – palikt mājās!
Draudzībā bieži vien ar laiku parādās gan greizsirdība, gan konkurence. Cik bieži tavas draudzenes it kā iejūtas tevī un gluži vai pieprasa, lai tu stāsti savas personiskās dzīves sīkumus ar vienu vien mērķi – salīdzināt, kurai ir labāk un kurai visveiksmīgāk šobrīd viss ir sakārtojies. Un, jo sliktāk, viņuprāt, notiek tavas lietas – jo sirsnīgāk viņas jūt līdzi. Tikai priecāties tādas ‘draudzenes’ kaut kāda iemesla dēļ ne visai steidzas.
Tiklīdz tev kaut kas izdodas, no viņām ir diezgan grūti sagaidīt prieku vai labvēlību. Aprakstītie fenomeni ir nekas cits kā manipulācija ar tavu zemapziņu. Tādu ‘spēlīšu’ izdevīgums jeb mērķis ir tavs sabojātais noskaņojums, slikta pašsajūta un pazemināts pašvērtējums.
Bet ‘tādas spēlītes’ abām pusēm bieži notiek bez tiešas apzināšanās.
Šādas neapzinātas manipulācijas mūsu psihes veselību ietekmē ļoti negatīvi. Kāpēc?
Neapzinātas manipulācijas (kas iepriekš aprakstīta) priekšā cilvēks ir bezspēcīgs, jo to ‘nepamana’. Tātad domas un sajūtas, kas psihei nodara ļaunu, mēs uztveram un saprotam kā savas personiskās. Tādēļ šāda ‘trojas zirga’ iedarbībai pretoties ir īpaši grūti: jo, kad mēs saprotam, kas ir noticis, melnais darbs ir jau padarīts!
“Redz, kādu jaunu blūzīti es sev nopirku.” – “Jā, tev piestāv. Pirms diviem gadiem tāda bija modē.”
Šāda manipulācija ir vienkārša. Formālā vārdu jēga ir: “Jā, tev piestāv” , bet otrs līmenis ir: “Tā ir divus gadus veca blūze, te nav ko priecāties.” Manipulācija jēga ir pavēstīt savam sarunu biedram pavisam vienkāršu domu: “Ar tevi nav viss kārtībā” . Neapzināts psiholoģiskais ieguvums: “Es esmu labāka par tevi”.
Neapzināta skaudība no malas var izskatīties ļoti dažādi: kā sajūsma, kā nepārtraukta kritika un tavu panākumu nonivelēšana, kā uzslavas un sajūsma ar nepatīkamu zemtekstu, kā neiemidzināmu uzmanību pret tavu dzīvi, un tā tālāk. Mēdz būt tā, ka draudzenes pēkšņi apklust, kolīdz tu sāc stāstīt par labām ziņām, vai ari sīki iztaujā tevi, akcentējot savu uzmanību uz nenozīmīgām detaļām. Mēdz būt tā, ka skauģis, kolīdz tevi ierauga, uzreiz uzķer, ar ko gan nereālu viņš varētu palielīties.
Melnās skaudības balto apģērbu kolekcionēt – ir nodarbe, kas, protams, ir aizraujoša, tomēr svarīgāk ir iemācīties nekļūdīgi svešo skaudību atpazīt. Bet, vieglāk to izdarīt, vadoties nevis pēc ārējām pazīmēm, bet gan pēc iekšējām. Svarīga ir nevis forma, bet sajūtas. Ja tev nepatīk reakcija uz taviem panākumiem, ja tu jūti apdraudējumu, bailes, trauksmi, vainas sajūtu aizvainojumu, diskomfortu komunikācijā ar otru cilvēku, neizskaidrojamu vēlmi aizvērties – tad visdrīzākais tas nozīmē to, ka uz tevi iedarbojas viņa neapzinātā skaudība. Necenties naivi “atkratīties” un atbildot slavēt viņu. Parasti tas izklausās neticami, un “atpirkties” tādā veidā neizdodas.
Recepte diemžēl ir viena: palielini distanci un samazini informācijas ieplūdi jūsu attiecībās.
Ja arī ir iespējams izārstēties no savas skaudības, tad labāk to darīt tālāk no skaudības objekta, esot vientulībā kopā ar sevi. Ja tu pārdzīvo, ka tavs draugs vai draudzene netiks galā pats, tad parādi viņiem šo rakstu.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
