Ceturtdien, 14. aprīlī, vēl pirms šiem vakara dievkalpojumiem – pulksten 16 – dažādu konfesiju bīskapi, mācītāji un kopienu pārstāvji aicina Doma laukumā vienoties kopīgā lūgšanā vārdos un mūzikā "Vienas debesis un viena maize", lai apliecinātu vienotību un garīgu atbalstu Ukrainas tautai.
"Lūgšana par Ukrainu – reiz savu ceļu sākusi, tā ies – no cilvēka pie cilvēka, no dienas uz dienu, no nedēļas uz nedēļu, apkārt pasaulei un cauri mūsu sirdīm. Tā izraisa pārmaiņas, kas visu pārvērtīs. Jo necilvēcība ir jānoliek pie vietas. Tikai cilvēki to var izdarīt. Tā dēļ arī Jēzus ir cilvēks. Viņa cilvēcība ir paša Dieva būtība, gaisma un sirds," daloties ar aicinājumu uz šo lūgšanu, sociālajā vietne "Facebook" rakstījis Rīgas Lutera draudzes mācītājs Linards Rozentāls.
Zaļā ceturtdiena
Līdz ar Pelnu trešdienu aizsāktajam lielajam gavēnim ieejot noslēguma fāzē, Rietumu kristīgajā baznīcā ceturtdien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts.
Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.
Līdz ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumu sāksies katoļu baznīcas liturģiskā gada vissvarīgākās trīs svētās dienas jeb Triduum Paschale (latīņu val.), kas noslēgsies ar Kristus augšāmcelšanās dievkalpojumu svētdienas rītā. Katoļu baznīca svētku svinēšanā saglabājusi jūdu laika skaitīšanas veidu, saskaņā ar kuru jauna diena sākas iepriekšējās dienas pulksten 18.
Tāpēc, neskatoties uz to, ka esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas, sākot skaitīt no ceturtdienas vakara. Šie svētki ir īpaši nozīmīgi un latīniskais nosaukums "Triduum" nav izvēlēts nejauši. Latviešu valodā to varētu tulkot kā trijdienu jeb vienu dienu, kura sastāv it kā no trim dienām.
Kristus pēdējo vakariņu dievkalpojumā pēc sprediķa notiek kāju mazgāšanas rits – priesteris, arī Romas katoļu baznīcas pāvests, mazgā kājas divpadsmit cilvēkiem, līdzīgi kā Kristus Pēdējo vakariņu laikā to darīja 12 apustuļiem.
Pirms vairākiem gadiem katoļu baznīcas galva – Romas pāvests Francisks –, mazgāja kājas ieslodzītajiem. Šādi pāvests turpināja tradīciju, kuru aizsāka, vēl būdams Buenosairesas bīskaps, kad viņš Zaļajā ceturtdienā mēdza noturēt dievkalpojumus cietumos, slimnīcās un veco ļaužu namos.
Neskatoties uz to, ka esam pieraduši teikt Lielā ceturtdiena, Lielā piektdiena, Lielā sestdiena un Kristus augšāmcelšanās svētki, liturģiskā izpratnē tās ir trīs dienas.
Latviskās Lieldienu tradīcijas ir tik cieši saaugušas ar kristietībai raksturīgajām, ka tās nav iespējams nošķirt, kā arī nav pilnīgi precīzi nosakāms, kad Latvijas teritorijā sāka atzīmēt Lieldienas, iepriekš norādījusi Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Pēc viņas teiktā, latvisko Lieldienu tradīcija ir tāda, ka tās savulaik iegūlās katolicismā vai savijās kopā ar luterisko ticību, lai pēc tam atkal atklātos jau kā kristīgas tradīcijas.
Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.
Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē – Zaļā ceturtdiena. Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" – atjaunoti, atdzimuši.
Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis
Tautas ticējumi vēsta, ka Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules jāmazgā pie upes kājas, kalnā skaļi jāsauc un jāgavilē, lai būtu skaļa atbalss, no kuras puses tā būs, no tās nāks precinieki. Tāpat Zaļās ceturtdienas rītā, pirms saules saimniecēm jākuļ sviests – tad vasarā būs daudz sviesta un piena. Zaļajā ceturtdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu. Tāpat Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, jo tad vasarā kukaiņi nāks uz māju. Šajā dienā vajag "ieturēt sevišķu kārtību un tīrību, tad visu gadu kārtība".
Tautas gudrība arī vēsta, ka Zaļajā ceturtdienā ola jāliek uz jumta, ja tā nesasalst, tad būs laba vasara. Tāpat ticējums vēsta, ka tad, ja Zaļās ceturtdienas naktī ola, uzlikta uz staba, sasalst, tad vasarā nosalst pirmie mieži, bet, ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, tad sals 40 naktis. Cits ticējums vēsta: ja Zaļā ceturtdiena un Lielā piektdiena ir skaidras, tad būs labs siena laiks, ja apmākušās, tad slikts.
Lielā piektdiena
Kristīgajā baznīcā Lielā piektdiena tiek pieminēta kā Kristus nāves diena. Šajā dienā parasti dievnamos notiek Krusta ceļa lūgšana, kuras laikā ticīgie pārdomā Jēzus Kristus ceļu līdz Golgātai – vietai, kur Viņš tika piesists krustā.
Esam aicināti arī atbalstīt ukraiņus, ukraiņu bēgļus katrs savu iespēju robežās – gan morāli, gan arī materiāli, uzsver Zbigņevs Stankevičs.
Piektdien, 15. aprīlī, pulksten 10 Vecrīgā norisināsies Ekumeniskais Krusta ceļš, kura laikā sanākušie lūgsies "par mieru Ukrainā, Krievijā, Latvijā un visā pasaulē".Pasākuma rīkotāji atgādina, ka iepriekšējos divos gados lūgšanai sekot līdzi varēja vien attālināti, jo Covid-19 izplatības ierobežošanai ieviesto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ cilvēku pulcēšanās nebija iespējama. Šis būs jau 16. Ekumeniskais krusta ceļš.
Krusta ceļa lūgšana sāksies laukumā starp sv. Jēkaba katedrāli un Saeimas namu. Pēc ievadvārdiem lūgšanas dalībnieki dosies ceļā un apstāsies vēl septiņās Vecrīgas vietās, tostarp Jēkaba laukumā, pie Kara muzeja, Bastejkalnā, pie Brīvības pieminekļa, Līvu laukumā, bet Doma laukumā paredzēts Krusta ceļa noslēgums.
Katrā apstāšanās reizē aktieri Liene Gāliņa un Ģirts Ķesteris lasīs fragmentus no Bībeles un meditācijas, savos pieredzes stāstos dalīsies pārstāvji no Ukrainas un Latvijas, savukārt garīgās pārdomas vadīs Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, luterāņu mācītājs Krists Kalniņš, baptistu mācītājs Edgars Mažis, draudzes "Labā Vēsts" mācītājs Andrejs Čebotarjevs, katoļu priesteri Jānis Meļņikovs SJ un Arnis Maziļevskis.
"Šobrīd mēs ejam cauri ļoti trauksmainam laikam, jo tepat kaimiņos, Ukrainā, notiek karš. Visi ticīgie ir aicināti lūgties par mieru Ukrainā. Esam aicināti arī atbalstīt ukraiņus, ukraiņu bēgļus katrs savu iespēju robežās – gan morāli, gan arī materiāli," norādījis Stankevičs. "Aicinu visus, kuriem ir iespēja, iesaistīties šajā Krusta ceļā, šajā ekumeniskajā lūgšanā, kur vairākas kristīgās konfesijas pārdomā, meditē Krists dzīves pēdējo dienu notikumus, vienlaicīgi arī Viņa augšāmcelšanās noslēpumu," viņš skubinājis.
Šogad pēc Ekumeniskā Krusta ceļa noslēguma Doma laukumā lūgšanas dalībnieki un garāmgājēji līdz pat pulksten 15 varēs turpināt pavadīt laiku, klausoties kristīgu mūziku, kopīgi lūdzoties, kā arī ieklausoties cilvēku pieredzes stāstos. Tāpat tiks piedāvāta iespēja personīgai sarunai un/vai lūgšanai ar garīdzniekiem.
Īss foto ieskats 2011. gada krusta ceļā, kas bija kupli apmeklēts šeit:
Pulksten 15 mēdz uzskatīt par Kristus nāves stundu, tāpēc parasti šajā laikā baznīcās notiek dievkalpojumi, kuros tiek lasīti fragmenti no Svētajiem Rakstiem par Kristus ciešanām un nāvi, kā arī pagodināts krusts, nometoties tā priekšā ceļos vai noskūpstot to. Pēc tam seko dievgalds. Šī ir vienīgā diena gadā, kad katoļu Baznīcā netiek svinēta Svētā Mise. Pēc dievkalpojuma ticīgie atkal ir aicināti lūgties individuāli līdz Lielās sestdienas vakaram.
Latviešu tautas ticējumi vēsta, ka Lielās piektas (piektdienas) rītā priekš saules jāizslauka istaba, mēsli jāaiznes uz augstāko apkārtnes kalnu un jāsadedzina, uzsaucot: "Nāciet!" Rītā sadedzinātos pelnos atradīs pēdu un pēdā graudu. Kādas labības grauds tas būs, tāda labība vislabāk izdosies nākošā vasarā.
Tāpat šīs dienas rītā burvis saliek nešļavu vīzē un velk to pie auklas pa kaimiņa tīrumu sacīdams: "Lai zaļo purvi, meži! lai dzelto tīrumiņi!" Tautas gudrība iesaka: Lielajā piektdienā, gaismai austot, vajag izslaucīt visas istabas un mēslus aiznest pār robežu otra zemē, lai vasarā neuzmāktos dunduri, lapsenes, odi un citi kukaiņi. Kas to izdarīs, tas gada laikā būs pasargāts no visādiem kaitīgiem kukaiņiem: viņi gan salasīsies pie robežas, bet pāri par to neies.
Tāpat tautas ticējums vēsta, ka tad, ja Lielās piektdienas rītu priekš saules lēkta speķi ēd, tad tai gadā neredz čūskas. Lielās piektdienas rītā jāmazgājas uz austrumiem tekošā ūdenī, tad visu gadu būs vesels. Ticējumi arī vēsta, ka Lielajā piektdienā jāizslauka istaba un mēsli jāaiznes uz krustceļa, tad mājā nav blusu.
Ja Lielās piektdienas rītā salasa skaidiņas un ieber ugunskurā, tad vasarā uziet daudz putnu ligzdu. Tautas gudrība arī iesaka Lielajā piektdienā ēst mārrutkus un dot tos arī lopiem, "lai nepiesistos nekāds ļaunums". Ticējumi vēsta, ka tie cilvēki, kas dzimuši lielajā piektā "tai stundā, kad Pestītājs pie krusta miris, nedrīkst vieni paši kapsētā rādīties, jo tie redzot tur mirušo dvēseles, un tās viņus mācot nost", kā arī "Kas dzimis lielajā piektā, tas māk burt".
