Saskaņā ar topošo Pašvaldību likumu portāla «Manabalss.lv» pārstāvji piedāvā iniciatīvu parakstīt Ogres novadā deklarētajiem Latvijas pilsoņiem no 16 gadu vecuma un īpašuma turētājiem.

Iesniegtajā iniciatīvā K. Višņevska raksta: «Vēlos panākt bērnu drošību ceļā uz Ikšķiles vidusskolu, pie reizes samazinot arī rīta sastrēgumus. Ikšķiles vidusskolā mācās apmēram 1500 skolēnu. Vecāki viņus uz mācību iestādi ved ar auto, bet daudzi uz skolu steidz arī ar velosipēdiem, daļa – iet kājām. Visi mēģina vienlaikus paspēt uz nodarbību sākumu pulksten 8. Nupat, 01.11.2022., tika notriekts viens skolēns, kurš steidzās uz skolu ar velosipēdu. Pati, vedot savu pirmklasnieku, esmu pieredzējusi divas ļoti bīstamas situācijas. No rītiem Ikšķiles vidusskolas apvidū valda haoss, un tuvojas arī gada tumšākais laiks, kad situācija kļūs tikai sliktāka.

Tāpēc aicinu novada domi kopā ar skolas vadību izanalizēt esošo bīstamo situāciju, kuru paredzami varētu risināt, stundu sākumu Ikšķiles vidusskolā 1. līdz 3. klasēm pārceļot uz pulksten 8.50. Ieguvums būs drošāks ceļš uz skolu vismazākajiem, kā arī mazāki rīta sastrēgumi.»

Jāpiebilst, ka 10. novembra rītā par minēto iniciatīvu bija nobalsojuši 76 cilvēki. Ogres novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs norāda, ka faktiski par stundu sākumu laika maiņu iesniegumu vecākiem vispirms būtu jāsniedz pašā skolā.
«Pašvaldībai ir zināma portālā «Manabalss.lv» publicētā iniciatīva «Bērnu drošība ceļā uz Ikšķiles vidusskolu», portālā ir arī norādīts, ka iniciatīva tiks iesniegta Ogres novada pašvaldībā.

Ikviens ir tiesīgs izvēlēties veidu, kā aktualizēt problēmas un meklēt risinājumus, un viens no veidiem ir šādas parakstu vākšanas iniciatīvas.
Līdz šim Ikšķiles vidusskolas audzēkņu vecāki nav vērsušies novada pašvaldībā par mācību stundu sākuma laika pārcelšanu no pulksten 8 uz vēlāku laiku. Ikviens jautājums ir risināms, tiekoties visām ieinteresētajām pusēm – skolēnu vecākiem, skolas vadībai un pedagogiem, pašvaldības pārstāvjiem – un rūpīgi izvērtējot visus ierosinājumus, apsverot reālās iespējas kaut ko mainīt mācību procesa organizēšanā,» norāda N. Sapožņikovs.

Ko par iniciatīvu domā ikšķilieši?
Diskusija par minēto iniciatīvu izveidojusies arī sociālo tīklu vietnē Facbook.com. Ivars Šmalcs: – Bērniem ir jāiemāca, kā jāšķērso pāreja. Viņiem ir ieborēts, ka uz pārejas viņiem ir priekšroka. Tomēr, šķērsojot to, ir arī pienākumi – ar velo to ir jāšķērso gājēja ātrumā, nevis, neskatoties uz satiksmi pilnā ātrumā, auto degungalā ir jādrāž pāri. Ejot kājām, ir jāpārliecinās, ka autovadītājs viņu redz, nevis ir jāmetas pāri ielai. Šķērsojot pāreju, tā ir jāšķērso raitā gaitā, nevis urbinot degunu, telefonu vai vēl ko citu, ar nesaprotamu tiesību sajūtu jāvelkas pāri, kavējot satiksmi.

Monta Tīkmane: – Ivar Šmalc, tieši tā! Vakar pie pārejas, kas pie apļa, stāvēju un gaidīju, kad mazs puika sasauks savu draugu, kurš zem tilta, un pāries pāri. Tā arī pārgāja, nemaz nepaskatoties, ka mašīna tur stāv (cita varbūt būtu braukusi).

Edgars Križanovskis: – A ko darīt vecākiem, kuriem darbs sākas 8 no rīta? Jūs manu bērnu vedīsiet uz skolu?

Monta Tīkmane: – Edgar Križanovski! Vecāki varēs skriet uz darbu tad uz kādiem 10, pa galvu, pa kaklu. Tā suga, kura nesas, nedomājot par citiem, gājējs vai braucējs, nemainīsies. Būs plkst. 8, 9 vai 12 dienā.

Monta Vanaga: – Man šķiet, ka drīzāk būtu jāiesaka pārorganizēt gājēju pāreju atrašanās vietas ap apļiem. Kā te iepriekšējā diskusijā minēja, tās ir par tuvu izbrauktuvēm, gājēji/velosipēdisti bieži nonāk autovadītāju aklajās zonās.