Tas izriet no triju opozīcijas politisko spēku - Zaļo un zemnieku savienības, "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" - antipātijām pret Levitu kādu viņa izteikumu vai politiskās pozīcijas dēļ.

Esošais Valsts prezidents Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Ja līdz vēlēšanām nesekos kādi "lieli pavērsieni", tad kuluāros daži pat neizslēdz iespēju ievēlēt Pīlēnu jau pirmajā balsojumā 31.maija sēdē. AS, ZZS, LPV un "Stabilitātei" Saeimā kopā ir 50 balsis, tāpēc pašlaik vēl nav droši zināms, kā tieši tiktu nodrošināta AS dibinātāja ievēlēšanai nepieciešamais 51 balss atbalsts.

Teorētiski "izšķirošā" balss varētu būs iepriekš no "Stabilitātei" saraksta ievēlētajai, pašlaik Saeimā vienīgajai pie frakcijām nepiederošajai deputātei Glorijai Grevcovai. Politiķe aģentūrai LETA norādīja, ka kopā ar saviem vēlētājiem un sekotājiem sociālajos tīklos vēl vērtēs visus gaidāmos kandidātus.

Kā piemērs "lielam pavērsienam", kas varētu izmainīt pašreizējo notikumu gaitu, tiek minēta varbūtība, ja vēlēšanām tiktu virzīta Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska (JV) kandidatūra. Tomēr citi politiķi norāda, ka Dombrovskis publiski jau esot norādījis, ka neplāno pretendēt uz Valsts prezidenta amatu, kā arī, ka Latvijai nebūtu izdevīga savu pārstāvju EK rotācija, jo nav garantēts, ka mūsu jaunais komisārs saņemtu tikpat labu posteni EK, kādu pašlaik ieņem Dombrovskis.

Kā teorētiski iespējama alternatīva Pīlēnam būtu, ja par kādu "kompromisa" pretendentu spētu vienoties "Jaunā vienotība" ar ZZS un, iespējams, arī LPV. Pašlaik gan nav zināms, vai šāda iespēja varētu pārtapt reālā scenārijā.

Kā vēl viens iespējamais kandidāts kuluāros tikusi minēta NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže, bet tas būtu atkarīgs, vai viņa gribētu piekrist šādam solim. Tāpat iepriekš starp potenciālajiem kandidātiem bija izskanējis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktora Jāņa Sārta uzvārds.

Tikmēr AS politiķi nesaskata pamatu kādām "bažām" par politisko līdzsvaru, ja Pīlēna ievēlēšanas gadījumā AS dibinātāji ieņemtu gan Valsts prezidenta, gan Saeimas priekšsēdētāja amatus. AS politiķi akcentē, ka Pīlēns nav nevienas partijas biedrs un ievēlēšanas gadījumā būs politiski neitrāls. Tāpat tiek norādīts uz vairākiem piemēriem Latvijas politikā, kad viens politiskais spēks jau ieņēmis šos abus amatus vai arī no vienas partijas savulaik nākušie pārstāvji bijuši gan Valsts prezidenta, gan Ministru prezidenta amatos.

Pīlēns otrdien intervijā aģentūrai LETA apliecināja, ka nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Viņš ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

Pīlēns 2022.gada maijā paziņoja par vēlēšanu apvienības "Latvijas apvienotais saraksts" izveidi, bet jūlijā par biedrības "Apvienotais saraksts" izveidi. 14.Saeimas vēlēšanās viņš bija šī saraksta premjera kandidāts, lai arī pats nekandidēja.

Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.