Gada laikā Ogres novada pilsētās pozitīvs pieaugums ir Ikšķilē (+89 iedzīvotāji) un Ķegumā (+35), bet Ogrē (–86) un Lielvārdē (–3) iedzīvotāju skaits sarucis.
No 16 pagastiem pozitīvs iedzīvotāju skaita pieaugums ir 11 pagastos, Lielvārdes pagastā iedzīvotāju skaits nav mainījies. Lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums reģistrēts Tīnūžu pagastā (+199 iedzīvotāji), Ogresgala pagastā (+104) un Suntažu pagastā (+83).
Liela nozīme infrastruktūrai
Ogresgala pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Čiščakova teic, ka, iespējams, iedzīvotāju skaita palielināšanās saistīta ar pašvaldības nozīmīgām investīcijām infrastruktūras sakārtošanā pēdējo gadu laikā. «Ogres novada pašvaldība jau vairākus gadus bija lūgusi sakārtot valsts nozīmes autoceļu Ogre–Viskaļi posmā no Ogres līdz Ogresgalam, kas beidzot ir izdarīts. Ogresgalā sakārtots arī centrs. Te ir ļoti laba pirmsskolas izglītības iestāde ar Montesori grupu, ir sava Ogresgala pamatskola, kas ir ekoskola ar ģimenisku pieeju. Tam arī ir ļoti liela nozīme, lai iedzīvotāji šeit vēlētos dzīvot,» atzīst I. Čiščakova. Ogresgalā atgriežas jauni cilvēki, kuriem šeit dzīvo vecāki un ir zemes īpašums. Viņi šeit būvē privātmājas. Dzīvokļi Ogresgalā faktiski nav piedāvājumā. Savukārt Ciemupe ir bezgala ērta vieta dzīvošanai, jo atrodas tuvu Ogrei. Šobrīd Ciemupē notiek publiskā apspriešana, kur privātpersona lielāku lauksaimniecības zemi pārvērš par apbūvei piemērotu zemes platību, ko sadalīs mazākos apbūves gabalos, un tos būs iespējams iegādāties. Tas nozīmē, ka ir pieprasījums.
Laukos ceļi mēdz uzrūgt
Brīvu dzīvokļu nav arī Suntažu pagastā – tiklīdz kāds atbrīvojas, nav pat jāievieto sludinājums – tam tūdaļ rodas pircēji. Izsolē bija nonākuši arī «Valsts nekustamo īpašumu» pašvaldībai atdotie dzīvokļi, kas nebija privatizēti un daži pat ļoti nožēlojamā stāvoklī. Arī tie visi tūdaļ tika pārdoti. Daudzi pilsētnieki iegādājas lauku mājas. «Man kā pagasta pārvaldes vadītājam šis ir vissāpīgākais jautājums, jo pilsētnieki, kuri pārcēlušies uz lauku māju, vēlas tādu pašu ceļu kvalitāti kā pilsētā. Ir mājas, kur nemaz nav pagasta ceļa līdz mājai, bet tikai pļavā iebrauktas sliedes. Cilvēks būvējas – zvans pagastam – nodrošiniet man traktoru, lai var līdz mājai aizvilkt auto ar būvmateriālu kravu... Tomēr pamazām cilvēki sāk saprast lauku dzīves nianses. Saprast, ka tūdaļ pēc snigšanas nebūs notīrīts ceļš līdz pat viensētas durvīm, saprast, ka līdz ar lauku dzīves jaukumiem var būt arī ne tik jaukas lietas. Mans darbs ir to visu skaidrot,» saka V. Ancāns. Ir gatavs Kangaru ceļa asfaltēšanas projekts, tiek projektēta arī Suntažu centra krustojuma rekonstrukcija. «Satiksme ir laba – Rīga tuvu, Ogre tuvu, ir skola, bērnudārzs, ģimenes ārsti, aptiekas, kultūras nams, veikali, nosacīti tīra vide – to cilvēki novērtējuši, tāpēc arī ir iedzīvotāju skaita pieaugums. Protams, jāsamierinās, ka reizēm kāds zemnieks izved uz lauka kūtsmēslus un pavasaros rūgst ceļi,» saka V. Ancāns. Uz laukiem pārceļas ne tikai jaunieši, bet arī pensijas vecuma cilvēki, kuri pārdevuši galvaspilsētā īpašumu, te iegādājas lētāku mitekli – lauku māju upes malā, un viņiem vēl paliek nauda dzīvošanai un iegādāties mašīnu ar lielākiem riteņiem, lai var izbraukt.
Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pārvaldes vadītāja Aiva Ormane teic, ka Ikšķilē un Tīnūžu pagastā joprojām pieejamas apbūves platības. Ņemot vērā, ka tā ir Pierīga, aizvien vairāk cilvēku izvēlas šeit apmesties uz dzīvi. «To, ka iedzīvotāju kļūst vairāk, redzam arī pēc audzēkņu skaita pieauguma gan Tīnūžu sākumskolā, gan Ikšķiles vidusskolā. Faktiski gan skolās, gan pirmsskolas izglītības iestādēs jau ir sasniegts maksimālais bērnu skaits un būs jāmeklē risinājumi, jo būvējas galvenokārt gados jauni cilvēki. Kas attiecas uz ērtu piekļuvi īpašumiem, iebūvējot māju meža vidū, ar zināmām neērtībām tomēr jārēķinās,» saka A. Ormane.
Optimismu nezaudē
Četros pagastos iedzīvotāju skaits sarucis – Madlienas pagastā (–12), Mazozolu pagastā (–10), Meņģeles pagastā (–6) un Taurupes pagastā (–22).
Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja vietniece Valentīna Kābele atzīst, ka iemesli, kāpēc novada pagastos sarūk iedzīvotāju skaits, visos ir vienādi – jaunieši pārceļas tuvāk Pierīgai un daudzas ģimenes devušās projām no Latvijas. Pagastos paliek gados vecāki cilvēki, kuri diemžēl dodas aizsaulē, bet jaundzimušo novada tālākajos pagastos gandrīz nav, piemēram, Mazozolos nav reģistrēts neviens jaundzimušais, Taurupē – divi, lai gan kopumā Ogres novadā pērn bijis lielākais reģistrētais jaundzimušo skaits tūdaļ pēc Rīgas.
Lai gan Taurupes pagastā ir viens no lielākajiem kritumiem iedzīvotāju skaita ziņā un faktiski veido aptuveni trīs procentus no kopējā iedzīvotāju skaita (719), Taurupes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Stafeckis noskaņots optimistiski. «Iedzīvotāju skaita samazinājumam pagastā pamatā ir tas, ka bērni nedzimst, bet vecie cilvēki dodas aizsaulē. Tomēr Taurupi kā dzīvesvietu izvēlas arī jaunas ģimenes. Piemēram, mūsu pagastā īpašumu iegādājās jauna ģimene – abi esot programmētāji un varot strādāt attālināti,» stāsta J. Stafeckis. Pandēmijas laiks cilvēkiem licis izvērtēt lauku dzīves priekšrocības. Piemēram, Taurupes pagasts ir viens no retajiem pagastiem laukos, kur ir pat savs zobārstniecības kabinets. Šī ir arī ainaviski ļoti skaista vieta.
Lauksaimniekiem viensētas nevajag
«Jāstrādā, lai pagastā būtu sakopta vide, notiktu kultūras pasākumi, varētu nodarboties ar sportu, lai iedzīvotājiem šeit būtu ko darīt. Attālums līdz Rīgai – aptuveni 80 kilometru, tas mūsdienās pa labu ceļu vairs nav nekas – 50 minūšu, un esi Rīgā. Domāju, Taurupes novads bez cilvēkiem nepaliks. Ja pārdošanā rodas kāds nekustamais īpašums par adekvātu cenu, to tūdaļ nopērk. Arī pērn jauna ģimene ar trim bērniem iegādājās nekustamo īpašumu. Domāju, kas notiks centrā ar daudzdzīvokļu mājām, kad vecie aizies, bet šobrīd praktiski nav neviena brīva dzīvokļa, turklāt tos nopērk jaunās ģimenes. Pavisam ekskluzīva lieta ir lauku viensēta,» stāsta J. Stafeckis. Šajā virzienā vajadzētu pastrādāt likumdevējam – sakārtot jautājumu par pamestu māju, kurām praktiski nav mantinieku, ierakstīšanu Zemesgrāmatā. Tas notiek, bet pašvaldībām jāiegulda ilgs laiks un līdzekļi, turklāt vienmēr pastāv iespēja, ka var uzrasties mantinieks. «Pierīga jau ir aptverta, tagad iedzīvotāji sāk lūkoties pēc īpašumiem Ķeipenē, Madlienā, Taurupē. Ir mainījusies attieksme pret vēlmi dzīvot pilsētā. Varbūt esmu pārlieku liels optimists, bet tiem, kuri vēlas pārdot lielāku īpašumu, iesaku to sadalīt – nodalīt lauksaimniecības zemi, ko pārdot nav problēmu, un māju ar kādu hektāru zemes, jo lauksaimniekam māja nav vajadzīga, viņš to nolīdzinās. Rezultātā sadalot būs gan lauksaimniecības zeme, gan tradicionālā apbūve – viensēta,» saka J. Stafeckis.
Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Graudiņš atzīst, ka arī Madlienas pagastā, neraugoties uz iedzīvotāju skaita samazināšanos, joprojām ir liels pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Te ir arī darba iespējas un mēdz būt pat tā, ka nav kas strādā un darbinieki brauc no kaimiņu pagastiem.
Kopumā Latvijā šā gada janvārī reģistrēti 2 058 836 iedzīvotāji, no kuriem Ogres novadā – 61 708, un attiecīgi Ogres novads iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākais Latvijā.
