"Mēs aicinām Rīgas domes atbildīgo komisiju un kopumā deputātus šobrīd apturēt jebkādas kapitālsabiedrības darbības, kas kaitētu rezervāta tālākai eksistencei. Šis nav tikai viena uzņēmuma lemšanas jautājums. Tas jau ir kļuvis par sabiedrības jautājumu, un vietējā sabiedrība saka "nē" rezervāta jeb dabas parka likvidācijai. Vairāk nekā 15 gadus šis rezervāts daļai ogrēniešu bija rekreācijas sastāvdaļa. Vietējie ap briežu dārzu ir izveidojuši aptuveni 5 km pastaigu, skriešanas, nūjošanas, riteņbraukšanas, slēpošanas un sēņošanas takas sportam un atpūtai ar pilnvērtīgu dabas baudīšanu. Mēs redzējām, kā savulaik vietējie mežsargi ar lielu saimnieka rūpību un no sirds rūpējas par briežiem un teritoriju. Un arī mēs ar lielāko atbildību izturējāmies pret šo vietu. Tāpēc nesaprotam, kāpēc, savulaik mainoties kapitālsabiedrības vadībai (arī līdz tam kapitālsabiedrība strādāja ar miljoniem lielu peļņu, līdz ar to nav pamata runāt par nepieciešamību mazināt izmaksas uz briežu rēķina), pēkšņi briežu rezervāts kļuva kā dadzis acīs un nevajadzīgs?! It īpaši ņemot vērā, ka tā ir kapitālsabiedrība, kurai jau "saknē" būtu jārūpējas un jāmīl mežu bioloģiskā daudzveidība, turklāt jābūt gan zināšanām, gan prasmēm atbilstoši rūpēties! Ja viens briežu rezervāts ir problēma, tad jautājums par kapitālsabiedrības profesionalitāti kopumā rūpēties par tai uzticētajiem mežiem ārpus Rīgas pilsētas teritorijas," norāda ogrēniete Inese Ozoliņa, viena no atbalsta grupas veidotājām un koordinatorēm.
Iedzīvotāju atbalsta grupa vērš uzmanību uz vairākiem būtiskiem aspektiem. Pirmkārt, šo teritoriju nevienā brīdī nav iespējams nodēvēt par "briežu dārzu" ne pēc funkcijas, ne pēc izskata – daudz precīzāks apzīmējums ir "rezervāts" vai "dabas parks". Tas ir mežains, ar augstu žogu noslēgts no apkārtējās vides, tajā ir liela bioloģiskā daudzveidība, cilvēku un saimnieciskās darbības neskarta teritorija, ar mežezeru. Tāpēc iedzīvotāji nepiekrīt apgalvojumam, ka šī vieta un brieži ir jāvērtē “naudas vai klasiska tūrisma izteiksmē".
Otrkārt, iedzīvotāji aicina "Rīgas meži" vadību nemaldināt sabiedrību ar apgalvojumu, ka šis parks tiek uzturēts no rīdzinieku nodokļiem. Iepazīstoties ar kapitālsabiedrības iepriekšējo gadu pārskatiem, aptuveni 75 - 85% ieņēmumus veido saimnieciskā darbība ar mežu – citējot no 2022.gada gada pārskata Vadības ziņojuma, “Uzņēmuma būtiskākie ieņēmumi bija no kokmateriāliem (apaļkoku, zāģmateriālu, blakus produktu pārdošana un transportēšana) - 16,1 milj. EUR jeb 75,5% no kopējiem ieņēmumiem (21,35 milj.eiro)”. Šos kapitālsabiedrības ienākumus veido Pierīgas pašvaldību teritorijās esošo mežu kailcirtes. Turklāt nav dzirdēts par kailcirtēm Rīgas pilsētas teritorijā. Līdz ar to var droši apgalvot, ka pilsētas parki un skvēri, pilsētas meži, puķudobes, stāvkrāni, strūklakas Rīgā tiek uzturēti no Pierīgā, tostarp Ogres novadā izcirstajiem mežiem.
Treškārt, Ogres novadā katru gadu tiek veiktas kailcirtes zem nosaukuma “sanitārā cirte” pietiekami lielos apjomos, tostarp netālā teritorijā ap briežu rezervātu. Piemēram, augustā Ogres pilsētas pievārtē (dažus km no briežu rezervāta) kailcirti bija plānots veikts 1,6 ha teritorijā. Iepriekš izcirsti vairāki desmiti hektāri, lai izveidotu kapitālsabiedrībai piederošo Norupes kokzāģētāvu, kas robežojas ar briežu dārzu. Ogres novadā izcirsto koku vērtība ir mērāma miljonos eiro, kas nozīmē, ka briežu rezervāts Ogres novadā ir pašpietiekams sevis uzturēšanā un pat vēl vairāk – veiksmīgākā tā attīstīšanā, piesaistot Latvijas augstskolu un institūtu zinātnisko kapitālu, kā arī ārvalstu dzīvnieku rezervātu ekspertus un speciālistus. Tāpat netālu no briežu rezervāta atrodas Ogres meža tehnikums. 40 tūkstošu eiro izmaksas gadā briežu dārza uzturēšanai ir maza daļa no 16 miljonu ieņēmumiem gadā par Pierīgas mežu realizāciju. Līdz ar to mūsu skatījumā finanšu līdzekļi nav patiesais iemesls un arguments briežu rezervāta slēgšanai.
Ceturtkārt, kapitālsabiedrība maldina sabiedrību, uzsverot, ka, tā kā brieži nav vienmēr pieejami un redzami apmeklētājiem, tad tiem nav sabiedrības izglītojoša un cita veida nozīme. Vēlamies aicināt kapitālsabiedrību izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas sabiedrības izglītošanā. Izcili piemēri ir tiešsaistes kameras ar zivju ērgļiem Durbē, balto stārķu ligzdām, melno stārķu projektiem u.tml. Daudz vienkāršāki un izplatītāki tehnoloģiskie piemēri ir medniekiem, kur izliktās novērošanas kameras informē par dzīvniekiem barotavās. Tādā veidā sabiedrībai, tostarp arī rīdziniekiem būtu iespēja sekot līdzi briežu dzīvei, savstarpējām attiecībām un dzīves norisēm dažādos gadalaikos. Šajā gadījumā briežu rezervāts pildītu būtisku lomu sabiedrības izglītošanā par dzīvnieku dzīvi savvaļā un kalpotu par “dzīvu” materiālu dažādiem skolēnu projektiem, palīgmateriālu pedagogiem izglītības iestādēs.
"Šis nav stāsts par naudu vai nevarēšanu – šis ir stāsts par motivāciju un vēlmi saglabāt briežu rezervātu. Mums neviens neatdos atpakaļ daudzu desmitu hektāru izcirsto mežu Norupes kokzāģētavas vajadzībām. Briežu rezervāts ir par atbildību un ilgtspējīgu domāšanu. “Rīgas meži” šobrīd izvēlas iet vieglāko ceļu – bet aicinām ar tikpat lielu rūpību kā par parkiem un puķudobēm Rīgā izturēties pret pašu cilvēku izveidoto briežu rezervātu. Kapitālsabiedrībai ir visi vajadzīgie finanšu un cilvēku resursi to izdarīt, bet diemžēl pietrūkst motivācijas. Brieži nav vainīgi, ka dzīvo Ogrē," norāda Inese Ozoliņa.
Brieži Pierīgas un Vidzemes mežos ir daudz mazāk sastopami kā Kurzemē. Turklāt, iepazīstoties ar “Rīgas meži” 2006. gada martā izsūtīto preses relīzi, tur norādīts, ka Latvijas brīvvalsts laikā Rīgas pilsētai ir piederējis jau briežu dārzs – Ogres novada Birzgalē, kas kara laikā ticis izpostīts. Tieši šis ir bijis viens no iemesliem, kāpēc savulaik "Rīgas meži" nolēmuši atjaunot briežu dārza tradīciju.
Šobrīd pirmo nedēļu laikā iedzīvotāju izveidotajā atbalsta grupā briežu rezervātam Ogrē ir iesaistījušies jau vairāk nekā 100 ogrēniešu. Drīzumā tiks iesniegta iniciatīva "Mana Balss" portālā, kā arī veiktas citas aktivitātes un pasākumi Rīgas domnieku uzrunāšanai, kā arī rīdzinieku informēšanai un aicinājumam cienīt Ogres meža vērtības.
