Kas ir vara attiecībās
Uzdodot sev jautājumu, no kurienes attiecībās rodas vara, atbilde ir - vara attiecībās nav tikai viena partnera lieta vien. Varu var definēt kā spēju virzīt vai ietekmēt citu cilvēku uzvedību konkrētā veidā. Vara nozīmē ne tikai dominēšanu vai pakļaušanos. Vara attiecībās nozīmē abu partneru spēju ietekmēt vienam otru un virzīt attiecības. Šī spēja ir automātiska, neapzināta un to nav iespējams kontrolēt.
Varas līdzsvars attiecībās ir mainīgs statuss, kas attiecībās ir uzmanīgi jāvēro un par ko ir jārūpējas. Negatīvu varas līdzsvaru rada dažādi polāri virzošie attiecību spēki: 1) pieprasīšana un attālināšanās, 2) distancēšanās un vajāšana, 3) bailes un kauns.
1) Kad attiecību virzošais spēks ir pieprasīšana/attālināšanās, tas nozīmē, ka viens no partneriem ir pieprasītājs. Viņš vēlas pārmaiņas, diskusijas un problēmu risināšanā meklē kontaktu. Otrs partneris vēlas attālināties un no problēmām izvairās. Šādās attiecībās kādam no laulātajiem bieži vien parādās depresija. Te viegli prognozējama neapmierinātība, kas noved pie šķiršanās. Visbiežāk dzimumu līdzsvars šādā griezumā ir – sieviete ir pieprasītāja, bet vīrietis ir tas, kurš attālinās.
2)Ja attiecību virzošais spēks ir distancēšanās/vajāšana, tad viens no partneriem (vajātājs) cenšas panākt un uzturēt noteiktu tuvības pakāpi ar otru parteri (distancējošais), kurš uzskata, kā šāda veida mīlestība ir "nomācoša". Jo tuvāk vēlas būt vajātājs, jo atturīgāks un izaicinoši noslēgtāks kļūst otrs partneris. Te gan cīņa vairāk notiek par dziļāku savstarpēju saikni, nevis par to, kura rokās ir vara. Tam, kurš distancējas šķiet, ka tā ir viņa partnera neapmierinātā vajadzība, savukārt tam, kurš vajā, otrs partneris šķiet auksts, kurš speciāli grib otru iznīcināt.
3)Baiļu/kauna virzošais spēks bieži ir tas, kas visvairāk sabojā attiecības. Viena partnera bailes un nedrošība izceļ otra partnera kaunu un vēlmi izvairīties un otrādi. Šos procesus var ietekmēt hormonu līmenis, traumatiska pieredze, utt.
Krāpšana un vara
Vara, ja runājam par krāpšanu, nozīmē vienkāršu impulsu ar nosaukumu: "es to drīkstu". Jo vairāk cilvēks atļauj sev attiecībās, jo vairāk viņam šajās attiecībās pieder vara. Labi, ja vara attiecībās ir sadalīta vienmērīgi. Protams, mēs katrs esam apdāvināts atšķirīgās jomās. Un, ir pilnīgi normāli, ja viens partneris ir atbildīgs par finansēm, vada mājas remontu un šajā jomā viņam ir maksimums varas. Savukārt otrs plāno atvaļinājumu, atbild par bērnu skološanu un produktu iepirkšanu un ir karalis šajā jomā. Ja viņi kādreiz par šo savā starpā ir vienojušies labprātīgi, tad viņu starpā vara tik tiešām ir sadalīta līdzvērtīgi. Bet, ja kādā jaukā dienā pēkšņi noskaidrojas, ka kāds no partneriem ir "parādā", bet otrs nē, un ja nevienam nav saprotams, kā tas ir gadījies, tad šajā pārī ar varu kaut kas nav kārtībā. Ir vesela rinda iemeslu (kurus var mēnešiem smalki analizēt individuālajā terapijā), saistībā ar kuriem viens partneris uzskata sevi par pilnvarotāku, nekā otrs.
Ja šo visu saistām ar iepriekšējās nedēļas rakstā minēto tēmu "krāpšana un robežas", ir svarīgi saprast trīs lietas:
1. Tam, kurš pirmais pārkāpj robežas, ir lielāka vara (citādi viņš uz to neparakstītos).
Vara dotajā gadījumā var būt saistīta ar lielu iekšēju brīvību, ar finansiālu vai sociālu nevienlīdzību, ar zemapziņas domu, ka attiecībās noteikti ir jāpamet, ar dubultiem standartiem, un ar citiem iemesliem. Lai kā arī nebūtu, vara ir lielāka tā cilvēka rokās, kurš vairāk sev ļauj, jeb atļaujas.
2. Ja viņš netiek apstādināts, tad viņa vara turpina palielināties.
Te pat nav nekā vairs, ko skaidrot. Krāpšana (ja jau par to runājam) rada baudu, bet krāpšanas negatīvās sekas (šķietami) atliekas uz tālu nākotni. Kurš muļķis atteiksies saņemt "bezmaksas" baudu vēl un vēlreiz, ja jau sods tā arī neparādās?
3. Pārkāptām robežām piemīt tāda īpašība kā "izplūšana".
Šis punkt izriet no iepriekšējā un ir īpaši svarīgs. Laulības pārkāpšana nozīmē mānīšanos. Jo lielāka mānīšanās, jo lielāka robežu pārkāpšana; jo lielāka mānīšanās; jo lielāka robežu pārkāpšana. Un tā pa apli.
Nav tādu stāstu, kur viens no partneriem ekoloģiski tīri krāptu otru cilvēku – uzturot kārtībā un skaistus visus pārējos attiecību aspektus. Pārsvarā haoss ir visur.
Laulības pārkāpšana – mānīšana – jauni laulības pārkāpumi – vēl lielāka mānīšana – partneris pamana laulības pārkāpumu – konflikti, mānīšana…
Vai jums ir zināmi kādi citi gadījumi?
Turpinājums nākamās nedēļas rakstā.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
