Iemesli var būt neskaitāmi daudz, tomēr ne vienmēr tas nozīmē ļaunu raksturu, jo pastāv jautājums, vai cilvēks vispār ir paredzēts būt monogāms. Daži cilvēki - dabiski jā, bet daži nē. Ņemot vērā šīs atšķirības, katram pārim būtu ļoti svarīgi apspriest, ko viņiem nozīmē neuzticība. Ir svarīgi zināt, kā to definē otrs partneris. Vīrieši mēdz vairāk satraukties par fizisko neuzticību, savukārt sievietes vērtē emocionālās izpausmes.

Kā var zināt, kur ir robeža? Ir jāuzdod sev jautājumus: Vai jūs abu dzīvēs ir kaut kas, kas jūs saista? Vai jūs viens otru redzat un dzirdat? Vai stāstāt viens otram svarīgās lietas, vai nē? Vecumvecais teiciens - pretstati pievelkas - neatbilst patiesībai. Sākotnēji var likties, ka kādas otra cilvēka īpašības ir vēlamas, jo tās jūs līdzsvaro, un jūs domājat, ka jums šis līdzsvars ir vajadzīgs. Bet pēc laika cilvēki, kuri ir pretēji, šīs otra partnera atšķirības sāk uztver kā nopietnus trūkumus. Uzmanīgi jāvēro izmaiņas otra cilvēka uzvedībā, vai tajā neparādās narcistiskas iezīmes.

Daudz vairāk krāpšanā mēdz iesaistīties narcisi. Ja pamani, ka tavs partneris pievērš lielu uzmanību kafejnīcas apkalpotājai, tad tas nozīmē sarkano karodziņu...Ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki krāpj, taču parasti krāpšana iedalās trīs kategorijās:

- 1) individuālā,

- 2)attiecību 

- 3)situāciju krāpšana:

-1.Frāze "vienreiz krāpj, vienmēr krāps" attiecas uz individuāliem krāpšanas iemesliem - īpašībām, kas saistītas ar cilvēku un kas viņam liek būt vairāk neuzticīgam. Savu lomu spēlē tādi aspekti kā personības iezīmes, reliģiskā un politiskā orientācija, dzimums.
-2.Tie, kuri krāpj attiecību dēļ, dara to tāpēc, ka nejūtas apmierināti. Attiecībās, kuras raksturo neapmierinātība, nepiepildītas vajadzības seksā un daudz konfliktu, ir lielāks neuzticības risks. Turklāt, jo atšķirīgāki partneri personības, izglītības līmeņa un citu faktoru ziņā, jo lielāka iespēja, ka viņi piedzīvos krāpšanu.
-3.Situāciju krāpšana attiecas uz cilvēkiem, kas nav personības, kuras parasti krāpj, bet kuru vidē ir noticis kaut kas tāds, kas radīja krāpšanas risku. Kaut kas, iespējams, pavisam vienkāršs, piemēram, pārmaiņas darbā vai dzīvesvietā var spēlēt savu lomu.

Par krāpšanu ir uzrakstīti kilometriem teikumu. Nekā jauna pateikt nav iespējams. Tomēr, vēl viens veids, kādā aplūkot krāpšanu ir "robežu" prizma. Psiholoģiskā nozīmē "robeža" nozīmē apmēram to pašu, ko tā nozīmē visur citur. Robeža ir vieta, kur kaut kas viens beidzas un sākas kaut kas cits. Psiholoģiskajai robežai, tāpat kā jebkuram citam jēdzienam ir dubulta nozīme. Ja robeža tiek pārkāpta, tad tā tiek pārkāpta.

Ieejot vienas valsts teritorijā, tu pamet citu valsti. Ja atrodies lidostā un ja tev nav līdzi pareizie dokumenti, tevi nekur nelaidīs. Ja, pārkāpjot robežu, atrodies mežā un esi aizmirsis uz galvas uzlikt zaru kaudzi, tevi var nošaut. Nav iespējams atrasties divās valstīs vienlaicīgi. Nav iespējams vienlaicīgi būt uz sauszemes un ūdenī. Nav iespējams vienlaicīgi atbildēt un neatbildēt par kādu no savām kļūdām. Nav iespējams uz vienu un to pašu jautājumu atbildēt "jā" un "nē". Psiholoģisko robežu jēdziens ir saistīts ar izvēli, ar atbildību, ar vainas sajūtu, ar varu, kontroli, un ar vairākiem citiem, ne mazāk uztraucošiem jēdzieniem. Ja uz krāpšanu skatās no "robežu" idejas redzespunkta, tad krāpšana ir ļoti smags robežu pārkāpums uz abām pusēm. Protams, runa ir par krāpšanu attiecībās, kurās pastāv noruna par uzticību.

Kāpēc krāpšana nozīmē robežu pārkāpšanu? Jo - jebkura mānīšanās nozīmē robežu pārkāpšanu. Partneri vienojas par konkrētu attiecību realitāti, ko norunā abpusēji uzturēt (vienam otru nekrāpjot). Pēc tam es (vai tu) darām kaut ko tādu, kas uz šo realitāti neattiecas, savukārt otrs partneris turpina dzīvot ar tādu bildi galvā, kura neatbilst lietu kārtībai.

Krāpšanas gadījumā robežu pārkāpšanu ir iespējams sajust pat fiziskā (fizioloģiskā) līmenī . Daudzas sievietes, kuras nesen atklājušas vīra krāpšanu, kā galveno sajūtu apraksta riebumu: "Ja es būtu zinājusi,ka viņš ar viņu guļ, man ar viņu nebūtu tuvas attiecības, kamēr viņi savas attiecības nebūtu beiguši. Man ir pretīgi!" Vai tagad ir saprotams, kādā veidā mānīšanās pārkāpj robežas? Realitātē, par kuru bijām vienojušies, mana robeža atrodas vienā vietā. Bet tajā realitātē, kura ir šobrīd (un kuru tu no manis slēp), mana robeža ir pavisam citā vietā.

Krāpšana nozīmē otra cilvēka psiholoģisko robežu pārkāpšanu. Dzīvojot ilūzijā, ka mans vīrs man ir uzticīgs, es konkrētā veidā sajūtos, konkrētā veidā rīkojos un konkrētā veidā daru lietas. Tomēr mana realitāte ir izmainīta bez manas ziņas. Ar mūsu attiecībām notiek kaut kas, ko es nekādi nespēju ietekmēt, jo es neesmu lietas kursā. Bet, uzturēt manī neziņu – nozīmē manu robežu pārkāpšanu, ja agrāk mums ir bijusi citāda vienošanās.
Ja tavs partneris ir bijis neuzticīgs un ja tu stāvi sirdi plosošās krustcelēs - vai tu paliec un mēģini labot attiecības, vai drīzāk aizej?

Ir labi pajautāt savai otrajai pusei, kāpēc krāpšana ir notikusi, bet no nevajadzīgām sīkām detaļām labāk būtu izvairīties. Ir labi uzzināt otra cilvēka stāsta pusi. Vai tas ir par jums abiem? Mēģini pieiet sarunai ar atvērtu prātu. Neļauj otram cilvēkam apklust. Pasaki, ko vēlies dzirdēt. Attiecības labot nav iespējams, ja otrs cilvēks aizstāvas vai nevēlas būt patiess. Vēl jāņem vērā tas, vai otrs cilvēks savu krāpšanu nožēlo. Vai atkal var notikt tāda pati situācija, kur tu viņam atkal neuzticies?

Krāpšanai nevajadzētu būt tam, ko tu atceries ikkatra strīda laikā - tas ir neveselīgi. Vai tu spēj kļūt par cilvēku, kurš otram piedod un uzticas?
Visbeidzot: ir svarīgi atkāpties no situācijas un sākt domāt par savām vērtībām. Vai tavas vērtības ir pārkāptas?
Ja ir notikusi krāpšana, tad tas liecina par to, ka otra cilvēka vajadzības attiecībās netika apmierinātas. Bet - vai tika apmierinātas tavas?
Tādēļ - turam augstu savu pašcieņu un apzināmies, ko esam vērti!

Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.