Daina Pelēce: Sirdi dejā liec!

Ceturtdiena, 07 Marts 2024 10:50

Daina Pelēce: Sirdi dejā liec!

Līga Lūse

Fonta izmērs samaziniet fonta lielumu palielināt fonta lielumu
drukāt
E-pasts

16.07.2023 Eiropiāde, pirms došanās mājās

Pagājušajā nedēļā norisinājās OGRES NOVADA GADA BALVA KULTŪRĀ 2023 svinīgā ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas vairākās nominācijās. Viena no nominācijām ir “Debija”, kuras uzvarētāji ir Ogres 1. vidusskolas bērnu un jauniešu deju kolektīvs “Viznīts” (BJDK “Viznīts”). Šovasar deju kolektīvs pirmo reizi piedalījās divos lielos tautu deju pasākumos - XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos un Eiropiādes festivālā, kas 2023.gadā norisniājās Gothā, Vācijā.

Deju kolektīvu “Viznīts” vada Daina Pelēce. Viņa pati ir dejotāja ar stāžu kopš 1984.gada, tāpat Daina ir dziedājusi korī, kā arī dejojusi modernās dejas. Dziesmu un deju svētku skatuve viņai nav sveša, bet pirmo reizi to izbaudīja kā kolektīva vadītāja, un vīlusies nebija.

Kāda ir noskaņa kolektīvā pēc Ogres novada gada balvas kultūrā iegūšanas?

Visi – gan bērni un jaunieši, gan vecāki, ir ļoti, ļoti priecīgi un pacilāti. Jau nākamajā dienā pēc Ogres novada "Gada balva kultūrā 2023" ceremonijas devāmies uz “Spēlēju un dancoju” pasākumu Suntažos un, kad autobusā dejotājiem jautāju, kā šorīt viņi jūtas, atbildes bija apmēram šādas: “laimīgi, priecīgi, protams, ka brīnišķīgi pēc vakardienas, superīgi, …!” Man pašai vēl tā īsti pat neticas, ka šo balvu esam saņēmuši, un neesmu to līdz galam pat aptvērusi, bet ir liels liels gandarījums par to, ka esam novērtēti visa lielā Ogres novada mērogā.

Kāds ir turpmākās ieceres, vai ir idejas kā tiekties uz augstākiem sasniegumiem?

Turpināsim darboties tikpat aktīvi, kā to esam jau darījuši līdz šim. Esam jauns kolektīvs, un piecu gadu laikā no 14 dejotājiem esam izauguši līdz 74 dejotājiem trīs grupās, un katras grupas mērķi ir atšķirīgi. Šobrīd mazākajiem un vidējās grupas dejotājiem lielākais mērķis ir tikt uz nākamā gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tāpēc čakli visi gatavojamies šā gada skatei. Jaunieši un vidējā grupa gatavojas vasarā doties uz Eiropiādi, kas šogad notiks Nuoro-Sardīnijā (Itālijā). Protams mums gribētos piedalīties vēl vairāk festivālos un starptautiskos konkursos ārpus Latvijas, bet tas viss saistīts ar dejotāju vecāku finansiālajām iespējām.

Uz kuru no pagājušās vasaras notikumiem (Deju svētkiem vai Eiropiādi) bija grūtāk sagatavoties emocionāli un fiziski?

Emocionāli noteikti grūtāka un saspringtāka bija gatavošanās skatei, lai mēs vispār varētu piedalīties Deju svētkos, jo mēs esam jauns kolektīvs bez deju svētku pieredzes un pirmo reizi pieteicām sevi dalībai Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Tieši gatavošanās skatei bija vissaspringtākā un emocionāli piesātinātākā, jo mūsu C grupā bija jākonkurē vēl ar deviņiem Ogres novada deju kolektīviem. Tāpēc esam ļoti laimīgi, kad savā pirmajā skatē ieguvām tik augstu novērtējumu - Augstāko pakāpi. Pēc skates jau ar prieku gaidījām pašus svētkus, kurus patiešām pilnībā izbaudījām, jo Ogres novada kolektīvu dalība svētkos bija kvalitatīvi koordinēta, par ko sakām lielu paldies Elīnai Klāsonei – kura ļoti pelnīti arī saņēmusi Ogres novada gada balvu kultūrā 2023 (nominācijā PERSONĪBAS SPĒKS, par XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku koordinēšanu).

Savukārt fiziski grūtāka un, tieši, deju apgūšanā, apjomīgāka ir gatavošanās Eiropādei, jo, lai piedalītos Eiropādē, jāsagatavo ne tikai 30 minūšu garas ielu koncertprogrammas un dejas Bērnu un Jauniešu koncertam, bet pirms tam mums ir jāpiedalās Rudens/Ziemas Eiropādē, gan Vasaras Eiropādē, kur Nadīnas Neimanes-Gardovičas un Indras Filipsones virsvadībā tiek sagatavotas latviešu deju kolektīvu kopdejas, ko mēs, kopā ar citiem Latvijas deju kolektīviem, dejojam Eiropiādes atklāšanas un noslēgumu koncertos – tādā veidā mēs citām Eiropas tautām parādām latviešu fenomenālo spēju vienoties vairākiem kolektīviem dejā, radot skaistus deju rakstus deju laukumā un arī paši katru gadu tveram nedaudz no deju svētku sajūtām. Protams gatavošanās un dalība festivālā ir saistīta arī ar ļoti intensīvu organizatorisko darbu – autobusa un viesnīcu atrašanu un rezervēšanu, ceļojuma programmas izstrādāšanu, sadarbību ar festivāla organizatoriem, dokumentu sakārtošanu utt., kas protams paņem daudz enerģijas un aizņem daudz laika. Šī mums bija jau trešā reize kā Eiropādes dalībniekiem, tāpēc ir jau kaut kāda pieredze. Eiropiādē piedalāmies jau no sava kolektīva pirmās sezonas: 2019.gadā bijām Frankenbergā (Vācijā), Covid pandēmijas laikā2021.gadā uzvarējām virtuālājā Eiropiādes konkursā, 2022.gadā Klaipēdā (Lietuvā) un 2023.gadā Gothā(Vācijā).

Jūs ar kolektīvu jau esat piedalījušies Eiropas lielākajā tautu kultūras festivālā Eiropiādē. Vai ir plāns iekarot starptautisko jeb vispasaules skatuvi?

Sapņot jau nevienam nav liegts, bet šādu sapņu realizācijai protams ir vajadzīgs finansiālais segums, jo tikai ar gribēšanu vien nekur aizbraukt, diemžēl, nevaram. Pavisam liels sapnis, bet laikam diezgan nereāls skolas kolektīvam, varētu būtu kādreiz nokļūšana Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā, bet nu šī sapņa realizēšanai bez bagātiem sponsoriem nekādi neiztikt.

Kurš no vasaras pasākumiem (Deju svētki un Eiropiāde) bija Jūsu favorīts, un kāpēc?

Man pašai favorīts noteikti bija piedalīšanās Deju svētkos, jo šie bija mani pirmie deju svētki kā deju kolektīva vadītājai. Esot kopā ar šiem fantastiskiem jauniešiem Deju svētkos un redzēt to, cik emocionāli spēcīgu un pozitīvu iespaidu būšana un piedalīšanās šajos svētkos viņos ir atstājusi, ir nešaubīgi skaidrs, ka tas ir bijis visu manu pūļu un satraukumu vērts. To spēku un pozitīvo enerģiju, ko es pati esmu guvusi šajos svētkos būdama kā svētku dalībniece, to arī mani jaunieši tagad ir sajutuši, un šī pieredze noteikti viņus darīs stiprākus un savai latviešu tautai daudz piederīgākus, kas šajā ļoti trauksmainajā laikā ir ļoti svarīgi.

Jaunajiem dejotājiem lielākais prieks ir par Dziesmu un deju svētkiem

Signe:

“Grūti izvēlēties favorītu, manuprāt, par deju svētkiem bija lielāks gandarījums, jo tiem gatavojāmies daudz un dikti, arī emocijas bija neaprakstāmas, apkārt tik daudz dejotāji kuri mīl darīt to pašu ko tu. Eiropiāde bija gan dejošana, gan ceļojums reizē, kur iepazinām arī citas kultūras. Tādēļ ka Eeiropiāde bija tieši pēc Deju svētkiem un nodzīvojām 2 nedēļas kopā, tas lika sajusties kā vienai lielai ģimenei.”

Daniels:

“Personīgi, spilgti bija abi notikumi - gan Deju svētki, gan Eiropiāde, bet ja ir jāizvēlas favorīts, tad tomēr vairāk patika Deju svētki, jo tie ir latviešu svētki, kur ir citādas emocijas nekā citos pasākumos, lielāka atbildība, neizmirstamas atmiņas, dažādi notikumi un pārdzīvojumi, kas paliek atmiņā. Es droši varu teikt un lepoties- jā es piedalījos Dziesmu un Deju svētkos un nekad to nenožēlošu, jo tie ir svētki, kas neapšaubāmi ceļ latviešu apziņu un garu. Šos svētkus brauc skatīties ļaudis pat no ārzemēm un katru pasākuma dienu visas Daugavas stadiona tribīnes bija pilnas.”

Marta:

“Visspilgtāk atmiņā palikušais vasaras notikums man ir Dziesmu un Deju svētki. Tie nenotiek katru gadu, tāpēc bija īpaši jauki tajos piedalīties. Deju svētku nedēļa bija pilna ar visdažādākajām emocijām. Sāpošas kājas pēc mēģinājumiem, dejošana gan lielā karstumā, gan lietusgāzē, taču pāri visam - prieks būt kopā ar savu kolektīvu un redzēt tik daudz dejotāju vienuviet. Uz visu mūžu atcerēšos, kā noslēguma koncertā stāvējām pie laukuma vārtiem mirkli pirms uziešanas uz finālu. Mēs sadevāmies rokās, skatījāmies uz stadionā spīdošajām gaismiņām, ko skatītāji bija ieslēguši telefonos un pēkšņi sapratām, ka tas arī viss – nodejojot noslēguma kopdeju, būs noslēgusies šī lieliskā nedēļa. Tas bija ļoti aizkustinoši un pacilājoši.”

Kaspars:

“Nezinu. Grūti jau tā pateikt, kurš no šiem abiem pasākumiem bija favorīts. Deju svētkos tika gūtas neaprakstāmas emocijas, varēja sajust kopības sajūtu ar visiem Latvijas dejotājiem, it īpaši noslēguma kopdejā. Eiropādē atkal bija cita veida emocijas. Tur tiešām varētu teikt, ka visvairāk saliedējos ar kolektīva dejotājiem. Savas kultūras pasniegšana citām valstīm lika justies pateicīgam par to, ka esmu latvietis. Eiropiādes brīvajā laikā apskatījām pilsētu un apmeklējām dažādas skaistas vietas, kas iedeva tādu kā odziņu šim ceļojumam. Galu galā varētu teikt, ka Deju svētkos guvu spēcīgākās emocijas, bet Eiropiādē sirsnīgākus pārdzīvojumus un atmiņas.”

Santa:

“Mans favorīts šajā vasarā bija Deju svētki, jo jau no mazotnes sapņoju piedalīties lielajos un grandiozajos svētkos!”

Lauris:

“Uz šo jautājumu grūti atbildēt, jo abi pasākumi bija iespaidīgi, bet tomēr favorīts sirdī paliks Dziesmu un deju svētki, lielais skaits ar dejotājiem un emocijas ko piedzīvoju ir neaizstājams prieks un lepnums.”

Elīza:

“Man vislabāk patika Deju svētki. Tā ir dzīves pieredze, un it īpaši pirmā reize, piedzīvojot šos svētkus, paliek atmiņā un sirsniņā visspilgtāk. Savā ziņā man patika tas, ka mēs visi gulējām kā 'šprotes bundžiņā’, jo tas mūs, dejotājus, ļoti satuvināja. Vienmēr atmiņā paliks pēdējā kopdeja. Skrienot cauri dejotāju rindām un skatoties uz pretimnākošo spīdīgajām acīm, man pašai sariesās asaras. Tikai esot kopā ar savējiem var just tādas emocijas, radīt tādas atmiņas, pie kurām pelēkās dienās atgriezties un remdēties visas dzīves garumā.”

Rimants:

“No šajā vasarā piedzīvotā visvairāk man palikusi atmiņā iespēja piedalīties XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos, jo tā bija unikāla iespēja sajust vienotības sajūtu ar tūkstošiem citu dejotāju. Uzstāšanās Daugavas stadionā bija īpaši emocionāla pieredze, un skatītāju atbalsts bija neaizmirstams.”

Marika:

“Man noteikt atmiņā visspilktākais pasākums ir Deju svētki, jo mūs kolektīvs šiem svētkiem ļoti gatavojās un tos gaidīja. Kad skatē paziņoja, ka esam ieguvuši augstāko pakāpi, biju ļoti lepna teikt, ka es dejoju kolektīvā ''Viznītī''. Pirmo reizi ieejot Daugavas stadionā, bija ļoti liels prieks. Tad arī sapratu, ka šie 2 gadi, ko veltījām mācoties dejas deju svētkiem, ir atmaksājušies. Deju svētki mūsu kolektīvam ļāva saliedēties, kā arī iegūt ļoti daudz foršu atmiņu.”

Viljams:

“Protams ka mans favorīts no abiem bija Deju svētki, jo tādas sajūtas kādas rodas pēc deju mēģinājumiem un izdejotājām dejām Daugavas stadionā nevar sajust dejojot kādā citā valstī. Deju svētki man deva lielāku kaisli par tautas dejam kāda bijusi līdz šim, un es nedomāju beigt dejot tuvākajā laikā ”

Estere:

“No šiem diviem, ļoti svarīgiem pasākumiem, izvēlēties bija grūti, bet tomēr mans favorīts ir Deju svētki! Šis pasākums ļāva saliedēties ne tikai kolektīva robežās, bet arī ar pārējiem Latvijas dejotājiem! Deju svētki lika saprast, ka mēs-“Viznīts”- esam viena liela ģimene, kas pa retam sastrīdas, bet dienas beigās tāpat esam viens otram tuvākais draugs!”

Gustavs:

“Mans favorīts bija Deju svētki, jo pirms tam nebiju izjutis tik tuvu un ciešu saikni ar savu tautu.”

Pēteris:

“Man visinteresantākais vasaras pasākums bija Dziesmu un Deju svētki. Ne tikai tāpēc ka es šādā pasākumā piedalos pirmo reiz, bet arī tāpēc, ka atmosfēra, ko tūkstošiem dejotāji vienā vietā var izveidot ir fantastiska.”

Amanta:

“Pagājušajā vasarā savu kolektīvu patiesi varēju saukt par ģimeni, jo vasaras spilgtākās, skaistākās emocijas piedzīvojām kopīgi gan XXVII Dziesmu un XVII Deju svētkos, gan Eiropiādē. Deju svētki man kā latvietei ir aizņēmuši vairāk vietas sirsniņā - ceļš no kopīgas zobu mazgāšanas līdz spilgtajām gaismām un adrenalīnam, meklējot tās pašas sajūtas savu kolēģu un draugu acīs, smaidos, kustībās lielajā Daugavas stadionā. Tā ir pieredze, ko cilvēks var piedzīvot tikai pāris reizes mūžā - visīstākais smaids, ciešākais rokas spiediens, apskāviens un nostieptākais pirkstu gals. Man šie svētki ir stāsts par cilvēcību, sapratni, mīlestību pret cilvēkiem un deju.”

Toms:

Mans favorīts bija Deju svētki, jo es, kā latvietis, vēlējos vismaz reiz dzīvē tajos piedalīties. Deju svētkos varēja just patriotisku auru. Arī dejas, kuras bija jādejo, man patika vairāk nekā Eiropiādē.

Trīne:

Abi 2023.gada pasākumi - Deju svētki un Eiropiāde bija lieliski un pilni ar daudz dažādām emocijām, tomēr man jāsaka, ka īpašāki bija Deju svētki, jo tie tika gaidīti vairākus gadus un mēs tiem ļoti gatavojāmies.

Daugavas stadions bija vieta, kur atmaksājās mūsu smagais darbs vairāku gadu garumā. Tā bija vieta, kur varēja satikt vienādi domājošos no visas Latvijas un dalīties dejas priekā. Es joprojām uzturu kontaktu ar vairākiem deju svētkos satiktiem dejotājiem un tādejādi uzturu šos svētkus vēl dzīvus arī ikdienā.

Draugu starpā izveidojās teiciens - mūžīgais dzinējs mūžīgi mūsos! Tas ļoti labi izsaka sajūtas par aizvadītajiem svētkiem. Katru dienu mosties, lai dejotu, smietos, raudātu un pavadītu katru dienu ar saviem kolektīva biedriem bija kaut kas brīnišķīgs.

Neiztikām bez strīdiem un asarām, bet atmiņā paliek neskaitāmie joki, sarunas un naudā nenovērtējama mīlestība pret kolektīvu. Visi kļuvām tuvi un iemācījāmies viens otra niķus un stiķus, iemācījāmies novērtēt viens otru un rūpēties par sev tuvajiem. Atmiņā nāk mēģinājums stiprā lietū, kad dejojot pārī, puisis saspieda roku stiprāk un uzsauca - ja kas, es tevi turu…

Vai pēc garā mēģinājuma, kad jau bija vēls un tumšs un visi bija saguruši, mēs ar pāris kolektīva biedriem aizbraucām visiem nopirkt burgerus un kopā ēdām, sēžot uz piepūšamajiem matračiem un tas bija brīdis, kad saproti, ka šī tiešām ir mana otrā ģimene.

Atmiņas, kas liek smaidīt un arī raudāt ir fināla deja pēdējā koncertā. Sadodoties rokās, izejot uz Daugavas stadionu, un, paskatoties uz tribīnēm, acīs sariesās asaras no tā cik skaisti tas viss bija. Spilgtās gaismas, vasaras vējš un tūkstoši vienojas dejā. Tas viss bija tik skaisti!

Vispatīkamākā bija apziņa, ka Tu neesi viens pats un, ka mēs visi ceļamies un ejam cauri dienai kopā. Apziņa, ka visiem ir grūti, bet tāpat atrodas par ko pasmaidīt.”

Strādā ar misijas apziņu

“Vēlreiz vēlos pateikt lielu paldies visiem atbalstītājiem un žūrijai par šo augsto novērtējumu. Vislielākais paldies par atbalstu ir manai ģimenei – vīram un visiem trīs dēliem un, protams, visiem maniem mīļajiem dejotājiem, ”Daina Pelēce piebilst. Kolektīva vadītāja uzskata, ka jaunā paaudze izglītību, sociālās iemaņas un spēcīgāku personības izaugsmes potenciālu iegūst lielā mērā patiecoties tieši tām iespējām, ko sniedz kultūras nozare. Piemēram, dejošana bērniem uzlabo ne tikai fizisko, emocionālo un kognitīvo veselību, bet palielina viņu aktivitāti un iesaistīšanos pilsētas, novada un valsts nozīmes sociālajos procesos, veicina patriotisko izjūtu veidošanos, mērķtiecīgu brīvā laika pavadīšanu, kā arī palīdz integrēties sabiedriskās dzīves aktivitātēs.

Pēc “Viznīts” vadītājas domām, šādu gada balvu kultūrā ir pelnījis gandrīz katrs kultūras nozarē strādājošais, un it īpaši amatierkolektīvu vadītāji. Kultūras nozare praktiski turas tikai uz ‘trakiem’ cilvēkiem (domāts labā nozīmē), kuri pamatā strādā misijas apziņas vārdā ar milzīgu entuziasmu un sirdsdegsmi, taču šie resursi nav mūžīgi.Vairums deju kolektīvi, t.sk. mēs, darbojas tikai uz pašiniciatīvu un visu nepieciešamo finansējumu mēģinājumu tērpiem, tautas tērpiem un visam nepieciešamajam inventāram, kā arī izmaksas dalībai pasākumos un konkursos nodrošina no saviem personīgajiem (vadītāja, dalībnieku un/vai dalībnieku vecāku) līdzekļiem.

Beigās kolektīva vajdītāja arī atzīst: “Milzīgs prieks, ka Ogres novads ir bagāts ar tik daudziem entuziastiskiem un profesionāliemkolektīvu vadītājiem, kuri spēj pulcēt ap sevi tik daudz bērnus un jauniešus, un kuri apzinās, ka darbs mūsu bērnu un jaunatnes labā ir vissvarīgākais darbs pasaulē. Katrā darbā ko darām, jāieliek sirds un arī mūsu kolektīva moto ir: “Sirdi dejā liec!””