Ja vienkāršojam: dusmas ir signāls par neapmierinātām cilvēka vajadzībām.
Lielos vilcienos- cilvēka vajadzības var sadalīt divās daļās:
-vēlme pēc kaut kā,
- izvairīšanās no kaut kā.
Tātad: es dusmojos, ja esmu izsalcis, bet nav, ko ēst; vai arī, ja es baidos no vilka, bet viņš ir tepat. No tā visaizriet diezgan skaidra bilde: ja tu gudri un savlaicīgi apkalpo visas savas vajadzības, tad tu nedusmojies.
Kas ir cinisms?
Gadās, ka vilšanos ir bijis tik daudz, bet sāpes tik neciešamas, ka sākam jau baidīties priecāties. Labāk negaidīt nekā, tad arī nebūsi vīlies, vai ne?
Cinisms ir viena no visizplatītākajām maskām, aiz kuras slēpjas sāpes, skumjas un izpostītas cerības. Iespējams, ka cerības jau ir apslēptas tik dziļi, ka pat mēs paši vairs,nenojaušam par to esamību. Bet, tieši uzsvērts cinisms attiecībā pret apkārtējo pasauli arī liecina par to, ka cilvēks neapzināti sevī cīnās ar "romantiķi". Jo, ja jau tu būtu nelabojams nelietis, tad nebūtu arī īpašas jēgas nepārtraukti censties par to pārliecināt apkārtējos. Vienkārši esi nelietis un visi paši sapratīs, kas tu esi. Bravūra ir ciniska spēle uz apkārtējo nerviem un visbiežāk nozīmē savdabīgu kliedzienu pēc palīdzības. Simtprocentīgs ciniķis ir nekas vairāk kā vīlies romantiķis, kurš vēl aizvien meklē ap sevi cerību saliņas.
Tātad, jebkura cinisma izpausme ir nekas vairāk kā vājuma pazīme. Un, pats vienkāršākais, ko šādā gadījumā var darīt, ir – būt pret šādu cilvēku iejūtīgam. Piešķir viņam vēl vienu iespēju noticēt, ka pasaule vietām ir arī skaista, un šis cilvēks noteikti mainīsies.Un, ne jau uz slikto pusi, jo vēl sliktāk – jau vairs nevar būt.
Atbalsts
Ja kādam ir slikti, tad visizplatītākā to cilvēku reakcija, kuri ir viņam blakus, ir – censties palīdzēt ar kaut ko konstruktīvu, tātad, kaut ko izdomāt. Praktisku. Nu, piemēram, ja draugs skumst par to, ka ir sastrīdējies ar draudzeni, tad apkārtējie ieteiks vai nu nopirkt draudzenei konfektes ("tādas vis-šokolādīgākās, jo viņām visām garšo šokolāde"), vai nospļauties ("tu tikai pasvilp, un pie tevis atskries tūkstošiem meiteņu"), vai arī centīsies noorganizēt draugam ātru izārstēšanos ar dažādiem citiem instrumentiem (citām meitenēm, tusiņiem un iedzeršanu).
Lai cik savādi tas nebūtu, bet šāds vētrains atbalsts balsta ne pārāk labi. Jo, kas tad ir tas, kas šādus cilvēkus virza uz priekšu - kuri ātri tiecas izgudrot zāles no ciešanām? Visbiežāk tā ir trauksme, jeb tas pats, kas nespēja izturēt smagas trauksmainas sajūtas.
"Ātri kaut ko izdomāsim,” nozīmē: "Pārstāj manā klātbūtnē mocīties, es to nespēju izturēt. Atbrīvo mani no savām mokām."
Kāpēc tas parasti nepalīdz? Jo cilvēks, kurš mokās, saņem signālu,ka viņa ciešanas tik tiešām ir neizturamas.
Efektīva palīdzība sāpēs un bēdās (vai nepatikšanās) nozīmē pilnībā kaut ko citu. Tam ir jābūt signālam no ārpuses, ka tavas jūtas ir iespējams izturēt. Vēstījuma jēgai ir jāskan aptuveni sekojoši: “Jā, es saprotu, ka tev ir ļoti slikti. Es esmu šeit."
"Esmu šeit" nozīmē, ka es nesabrūku, redzot tavas sāpes. Tātad arī tu tās spēsi izturēt. Pierādījums tam, ka sāpes ir izturamas, ir tieši otra cilvēka klātesamības fakts bez viņa centieniem "aizbēgt padomos".
Jūs teiksiet – sveša sāpe nav sava sāpe, to var mierīgi izturēt. Bet fakti runā pretējo. Parasti tieši klātesamība svešās sāpēs bez rīkošanās un darbošanās (kad rīkošanās ir bezjēdzīga) padodas ļoti grūti. Bet… tieši tas arī nozīmē - atbalstu.
Tiesa, ar klātesamību vieglāk veicas tad, ja cilvēks neuzskata, ka viņa pienākums ir steidzami izdomāt kaut ko praktisku.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
