Bieži manipulāciju izdevīgums ir nevis materiālas dabas, bet gan - psiholoģisks. Tādēļ pretoties ir īpaši grūti. It kā tev pat neviens nekā nelūdz un nekā arī neatņem. Un, nav pat skaidrs, par ko ir runa. Vienkārši katru reizi pēc sarunas ar draudzeni vai draugu tu jūties sagrauts, aizkaitināts un iztukšots. Tev (nezin kāpēc) nemaz negribas stāstīt par saviem sasniegumiem, bet viņa (viņš) katru reizi tik uzmācīgi tevi izjautā… Tu ar kaut ko dalies, bet pēc tā visa tavi panākumi sāk likties apšaubāmi un tu pats sev sāc likties neveiksminieks.
Izklausās pazīstami?
Un kā vēl!
Mamma vai māsa ar sastingušu sejas izteiksmi klausās stāstu par tavu spožu diploma aizstāvēšanu, pēc kā nejauši painteresējas: "Un kā tad tu taisies izmantot to savu "glābšanas riņķi", ņemot vērā to, ka tava profesija nav pieprasīta?" vai "Vai tad tu vispār kaut ko tur nopelni? Vai tiešām tu domā, ka kādam tas būs vajadzīgs?" Bet kolēģe, pa durvju spraugu ieraudzījusi tavu draugu, cita starpā vērtējoši piebilst: "Simpātisks….Bet tavs bijušais, šķiet, bija garāks un plecīgāks."
Kam ir nepieciešamas mūsu neveiksmes? Atbilde ir pavisam vienkārša: neveiksminiecēm un neveiksminiekiem. Mēdz būt tā, ka otram cilvēkam gluži vienkārši ir nepieciešams izdarīt tā, lai tu sajustos neērti, neveikli.
Joks (kurā no joka ir tikai neliela daļa) par to, ka "nekas tā neiepriecina kā citu cilvēku neveiksmes", ir zināms visiem…
Kādēļ tas kādam ir vajadzīgs? – Šāds jautājums nav īpaši svarīgs, un tomēr. Tas viss ir vajadzīgs, lai uz tava apmulsuma fona pats manipulators sajustos labāk. Ir tāda cilvēku kategorija, kuri tikai tādā veidā spēj sasniegt nosacītu dvēseles līdzsvaru. Lai cik skumji tas neizklausītos –dažkārt tā izskatās pašu šķietami tuvāko cilvēku attiecības. Šī fenomena spilgts piemērs: Oficiante lidinās ar smagiem šķīvjiem uz rokām starp galdiņiem viegli kā tauriņš, kamēr kafejnīcā nav ieradušies uz kafiju viņas vecāki. Kad viņa iet garām viņu galdiņam, tēvs izmet: "Uzmanīgi, nepaklūpi." ...
Bieži ar draudzību roku rokā iet arī greizsirdība un sāncensība. Cik bieži pieprasām no otra cilvēka personiskās dzīves sīkumus tikai ar vienu mērķi – lai salīdzinātu, kuram ir labāk un kurš šobrīd ir veiksmīgāks. Un, jo sliktāk iet lietas, jo sirsnīgāk parasti tiek justs līdzi. Tikai - šādi "draugi" nez kāpēc pārāk nesteidzas par mums priecāties. Kad mums kaut kas izdodas, no šādiem draugiem diezgan grūti sagaidīt prieku vai laba vēlējumus.
Var izklausīties dīvaini, bet arī gluži vienkārša fenomenu uzskaitīšana nozīmē manipulāciju. Manipulācija ar tavu zemapziņu. Tikai manipulatora izdevīgums tādos gadījumos ir it kā nepamanāms. Izdevīgums, jeb šādu "spēļu" mērķis ir sabojāts noskaņojums, slikta pašsajūta, pazemināta pašapziņa. Tomēr šādu spēļu spēlēšana abām pusēm bieži notiek it kā neapzināti.
Šāda veida neapzinātas manipulācija bojā mūsu psihi vairāku iemeslu dēļ.
Pirmais iemesls ir acīmredzams – pašvērtējuma kritums, noskaņojuma pasliktināšanās.
Otrs iemesls ir mazāk pamanāms: neapzinātas manipulācijas priekšā cilvēks kļūst bezspēcīgs, jo to nepamana.
Tātad, domas un jūtas, kas rada psihes bojājumus, ir tikko pamanāmas un netiek uztvertas kā kaut kas no ārpuses nākošs. Tātad, mēs to pieņemama ar 100 procentīgu uzticēšanos. Tātad, ar tādu pašu uzticēšanos, ar kādu mēs paši attiecamies pret savām, bet ne citu jūtām, domām un sajūtām. Šī iemesla dēļ cīnīties ar šādu manipulāciju nelabvēlīgo iedarbību ir īpaši grūti. Jo, iesākumā ir jāsaprot,kas ir noticis.
"Skaties, kā esmu notievējusi! Atceries šos džinsus? Skaties, tagad man tie ir pa lielu. – Jā, agrāk tie uz tevis plīsa vaļā pa vīlēm."
Šī ir manipulācija ar jūtām, kas mehāniskā ziņā ir diezgan primitīva, bet pēc formas diezgan smalka un tai nav kur piesieties.
Ārējā jēga šim teikumam ir gana skaidra. "Tu ne tikai bija liela resnule, bet nekad arī neesi mācējusi sev izvēlēties apģērbu."
Iekšējā jēga ir nodot sarunu biedrenei sekojošu vēsti: "Ar tevi ne viss ir kārtībā."
Neapzinātais psiholoģiskais ieguvums: "Es esmu labāka par tevi".
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
