Viņš dāvina to, kas izsauc tevī visspēcīgāko reakciju – tavus mīļākos ziedus, pareizās kūciņas. Ja tev patīk teātris, narciss nopirks biļetes uz izrādi, par kuru tu sen jau esi domājis. Ja tava kaislība ir pastaigas parkā, tad kādu laika periodu viņš darīs arī to – vienkārši staigās. Viņš iemācīsies tavu valodu. Viņš iemācīsies jokot tā, lai tu smejies, un klausīsies tā, lai tu tici, ka viņu tavs stāsts aizkustina. Kādu (ļoti neilgu) laiku tu būsi laimīgs.
Narciss var izrādīties izdomas bagātākais mīļākais, kādu tu jebkad esi satikusi. Bet var tāds arī nebūt. Tas atkarīgs no tā, kuru dzīves jomu viņš ir izvēlējies, lai pašapliecinātos. Parasti narcisu gultā atpazīt ir ļoti viegli: tev nekad neizdosies ar viņu emocionāli satikties. Mirklī, kad tu ar mīlas pilnām acīm centīsies noķert viņa skatienu, viņa smadzenēs steigā tiek kalkulēts, vai šoreiz viņš saņems atzīmi 7 vai 8. Gar tevi viņam nav nekādas daļas. Viņš cenšas izskaitļot, cik labs mīlnieks ir bijis.
Savu biedējošo iekšējā tukšuma sajūtu narciss spēj apspiest tikai ar viena paņēmiena palīdzību – saņemot apbrīnu. Bet, ironiski ir tas, ka, lai arī cik daudz apbrīnas viņš nesaņemtu, tās vienmēr ir par maz. Iekšēju tukšumu nav iespējams aizpildīt no ārpuses. Lai arī kā viņš tiktu mīlēts un lai arī kā par viņu nesajūsminātos, viņam vienmēr gribēsies kaut ko citu, vai arī vienmēr būs par maz. Jo, pašos sirds dziļumos tomēr viņš netic, ka ir kaut kā vērts. Viņš ir kā Minhauzena zirgs: dzer un dzer, bet pa otru galu viss tieši tādā pat tempā līst ārā. Tu, ieskatījusies viņam acīs, teiksi: “Tu esi brīnišķīgs”, bet viņš pasmīkņās un atbildēs: "Tu arī tā neko". Un pēkšņi biedējoši asi tu sapratīsi, ka visas sajūtas jūsu savienībā, ir tikai … tavas sajūtas.
Atceries, ka narciss ir bezgala skaudīgs, bet skaudība ir loģiskas sekas neapmierinātībai ar sevi. Tomēr to, ka narcisam skauž, viņš noliegs bezgalīgi. Citādi jau tāpat mokošā neapmierinātība ar sevi var kļūt pavisam nepanesama. Narcistiskajai skaudībai ir arī "mazākās māsas", t.i. citas īpašības, kuras attiecībās ir daudz pamanāmākas: nepateicība, nespēja atvainoties un aukstums. Pateicība ietver to, ka kādam ir kaut kas, kas man ir nepieciešams. Bet, tas ir pazemojoši. Narcisā nav ne nožēlas, ne spējas atvainoties, citādi viņam būtu jāatzīst, ka viņam nav bijusi taisnība. Narcisa aukstumu var skaidrot ar to, ka emocionālai tuvībai ir nepieciešama atbruņošanās, uzticēšanās un robežu nojaukšana. Bet narcisam tā ir nāve, jo tad viņš nespēj kontrolēt to, cik brīnišķīgs viņš ir.
Kas notiek tālāk? Tā kā narciss uz tuvām attiecībām nav spējīgs, tad "mīlestība" diezgan drīz viņu nogurdina. Bet atzīt, ka viņš nespēj būt tuvs, viņš nevar, tādēļ par atbildīgo šajā sakarā viņš ieceļ tevi. Tādēļ reiz skaistā prinča vietā tu sev blakus ieraugikurnošu, ņurdošu un rūcošu radību, kuru ir aizskārusi visa pasaule (tavā personā). Ja viņam nav svarīgi palikt džentlmenim, viņš izteiksmīgi iespļaus notekā un "nejauši" tevi aizmirsīs. Ja viņam būs svarīgs viņa tēls, tad viņš ļoti pieklājīgi pajautās, vai tu biji tā, kura saplēsa viņa iemīļoto tasīti, kamēr viņš bija dušā. Bet, ja tu, nervozi iesmejoties pajautāsi, kas noticis ar vislabākajām attiecībām pasaulē, atbilde būs: "Tev nepiestāv skaļi smieties", vai "ko tu tik nervozi reaģē". Protams, tavi smiekli iestrēgs tev kaklā. Bet, tiklīdz tu atgūsies, tā noskaidrosies, ka tev ir jāuztrenē, piemēram, savi roku muskuļi, jānomaina briļļu rāmji, jāizlasa loģikas mācībgrāmata, vai jāuzlabo atmiņa, jo par to visu viņš tev atgādina jau kuru reizi... Un vispār tu uzzināsi, ka esi ne tas cilvēks, kas viņam vajadzīgs, jo viņa dižie mērķi nesaskan ar tavām nožēlojamajām iegribām.
Ja vēl aizvien esat kopā, tad tālāk būs tikai vēl sliktāk. Tiklīdz tavi muskuļi būs kārtībā, izrādīsies, ka tu neesi pietiekami mīļa pret viņa draugiem. Tiklīdz sāksi viņa draugiem smaidīt līdz ausīm, tā izrādīsies, ka šāds smaids jāatliek līdz zobārsta apmeklējumam. Un tā tālāk.
Ja tu viņu nemīli, tu aiziesi tūlīt pat. Bet, ja tu nemīlētu – vai tu visu šo būt lasījusi? Tava balva būs tā, ka tad, kad tam visam pienāks beigsies, tu kļūsi labāka. Jo, nevienam jau nenāk par sliktu ne loģikas mācībgrāmatas, ne zobārsts, ne muskuļotas rokas. Sodanauda, ko tu par to samaksāsi, daudzkārt pārsniegs šikas sporta zāles gada abonementu. Tā būs salauzta ticība sev pašai un iekšēja tukšuma sajūta, kas vienmēr tiek tiem, kurš ir sapņojis padarīt narcisu laimīgu.
Narcisma traģēdija ir tik pat liela iekšēji, cik nemanāma no ārpuses. Atceries vienu. Lai cik veiksmīgs ir tavs narciss, viņš vienmēr būs iekšējs "ubags" un jutīsies kā pēdējā niecība. Viņa miers, kas attālināti atgādina laimi, piemeklē viņu tik uz mirkli - kad viņš ir uzrāpies uz kārtējā neredzamo kāpņu pakāpiena, kuras ved debesu virzienā.
Jo lielāks muļķis ir tavs mīļotais, jo mazāk viņš nojauš, ka viņa neapmierinātības un ilgu iemesls dzīvo viņā pašā. Un – jo agresīvāk viņš tevi, kā daļu no šīs neideālās pasaules, uzlabos.
Jo tavs narciss ir gudrāks, jo vairāk viņš būs norūpējies par sevi, bet ne par pasauli un ne par tevi. Viņš nekad nesajutīs pret tevi reālu siltumu. Viņš nespēj tevi godīgi uzklausīt, ja tev ir slikti un "sāp sirds". Viņš nemāk žēlot un nespēj emocionāli atbalstīt. Vienkāršāk izsakoties, attiecībās ar tevi, šī cilvēka nav.
Lūk, narcisa teksts: "Es nesaprotu, kādsir tas cilvēks, kas man ir vajadzīgs. Neveiksmīgs un vājš mani kaitinās ar to, ka parazitē. Veiksmīgs un patstāvīgs izsauks manī skaudības un pazemojuma sajūtu. Man ir vajadzīgs gluži vienkārši stiprs dzīves draugs, kura panākumus es visu laiku varēšu pazemināt, citādi es neizdzīvošu. Bet man pašam to ir pretīgi teikt." Protams, narciss tik godīgi un drosmīgi izteikties nespēj. Tomēr katrs no viņiem jūtas tieši tā.
Tādēļ, ja tu tomēr izlem palikt "attiecībās" ar narcisu, tad balsti sevi ar domu, ka narciss izvēlas sev labāko, tādēļ viņš ir izvēlējies tevi. Bet, ja uzskati, ka šāda apzināšanās sildīs mīlestības vietā tavu sirdi, tad tu kļūdies.
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.