Un, diez vai tieši tev ir paveicies izvilkt tik pazudinošu kārti.
Kā rāda prakse, ikvienas neglītas rīcības pamatā ir pagalam skumja motivācija. Vislielākās zemiskās rīcības no iekšienes tomēr vairāk līdzinās vājumam. Bet, tālāk jau iejaucas ‘nelabais’ un piebeidz savu melno darbu. Jā, tavam mīļotajam ir ārkārtīgi skaista sekretāre. Visdrīzāk viņam paslīdēja kāja, nevis viņš gribēja tev nodarīt ko ļaunu. Piedod viņam tāpat, kā tu piedod vājajam. Jo, vājajam piedot ir daudz vieglāk, nekā ļaunajam.
Te, starp citu, ir interesanta nianse, kura tev var palīdzēt. Tev ir grūti ļaunumu uzskatīt par kļūdu? Tu labāk gribētu turpināt atmaskot? Tu, acīmredzot, uzskati, ka “ļaundarim” ir jāuzņemas simtprocentīgu atbildību par nodarīto? Ideāli. Bet kā ar tavu simtprocentīgo atbildību? Jo, tieši tu pieļāvi to, ka šāda situācija notiek.
Tieši tu iedevi nodevējam rokās kārtis. Tieši tu uzticējies!
Tu, un neviens cits, ļāvi izmantot savu uzticēšanos.
Ā, tu kļūdījies? Protams, tu kļūdījies. Bet, arī viņš kļūdījās.
Kā piedot nepiedodamo
Diemžēl, notiek arī tā.
Tevi nodeva tik cietsirdīgi, ka par piedošanu nevar būt ne runas. Par ko tādā gadījumā ir runa? Acīmredzot par atriebību. Tu mokies, nezinot, kā atbildēt savam pāridarītājam. Tu vaino sevi par pārlieku lielu uzticēšanos. Tu vēl un vēlreiz brīnies: kā gan ko tādu varēja nodarīt – tev?
Jo, tu taču esi tik īpaša!
Diemžēl, dažnedažādi skumji notikumi ir slikti vēl arī ar to, ka atņem mums mūsu personisko vienreizīguma, jeb neparastuma sajūtu.
Vēl to sauc par “jaunuļa ilūziju”.
Šo ilūziju var aprakstīt ar vienkāršu frāzi: “Ar mani nekad nekas tāds nevar notikt, jo tas taču esmu - es!”
Šādas ilūzijas krahs ir gana sāpīgs. Izrādās, tā var notikt: nodod un apmāna. Un, ne tikai kādu un kaut kur citur.
Izrādās, tas ir iespējams šeit un tagad, tieši ar tevi, tik unikālu un neatkārtojamu būtni. Un, tagad tev gribas atriebties: lai pierādītu viņam (viņai, viņiem), ka viņi ir kļūdījušies, jaucot tevi ar pūli.
Iespējas, tas tev būs pārsteigums,… bet atriebība nepalīdz.
Pirmkārt, aizvainojuma “liesmās” atriebties grib visi. Tātad arī te tu neesi unikāls. Bet otrkārt, atriebība nekādā ziņā neatceļ to, kas tev nodarīts. Un,tieši šī iemesla dēļ tu atkal atrodies pūlī.
Piedot nepiedodamo ir iespējams vienā vienīgā veidā.
Un, tas strādā, neskatoties uz visiem paradoksiem.
Pacenties saprast, ka tu piespiedi savu pāridarītāju rīkoties tieši tā un ne savādāk. Tas ir īpaši svarīgi iepriekš plānotu un jums adresētu ļaundarību gadījumos.
Padomā: ko gan tu esi izdarījis tādu, kas ir piespiedis tik briesmīgi tev nodarīt pāri?
Iedomājies, cik slikti ir bijis jājūtas cilvēkam, kurš bija gatavs uz tik sliktu rīcību. Tu taču nedomāsi, ka tuvs cilvēks tev varētu “sist”, neaizdomājoties par to? Tātad, ir bijuši iemesli. Un, acīmredzot, tie bija nopietni. Un, lai cik tas nebūtu skumji, šis iemesls biji – tu.
Un tu, acīmredzot, nodarīji viņam pāri ne mazāk.
Kā gan tev tas izdevās? Tas arī ir pats interesantākais. Bet, tiklīdz tu atradīsi atbildi, palūdz piedošanu par savu daļu izdarīto slikto lietu apsolu, tev kļūs vieglāk.
Plusi pret mīnusiem
Lūk, te tev būs dāvanā viens burvju paņēmies:
Tas palīdzēs, ja ne anulēt pavisam, tad vismaz mazināt sāpes par nepatikšanām, kuras notiek tavā dzīvē.
Vienkārši vēlreiz pārdomā, kas tik tiešām ir problēma - ja ar tevi ir notikusi nodevība?
Vai tieši tas, ka tevi nodeva? Vai arī jūtas, kuras tevi pēc tam pārņēma?
Tas ir ļooooti svarīgs jautājums.
Iedomājies: no rīta no kādas sievietes ir “zemiski” aizgājis vīrs, bet pēc pusdienām viņa uzzina, ka brīnumainā kārtā viņa kļūst par villas īpašnieci Kanāriju salās, par jauna Lambordžīnī īpašnieci un tiek noslēgts laulību līgums ar Leonardo di Kaprio. Vai vakarā viņa jutīsies skumji?
Sarežģīts jautājums.
Vai tagad tu saprati, ka ikviena nodevības sajūta mājo cilvēkā pašā, un nepavisam ne – ārpus viņa?
Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
