- vientulības sajūta un uztraukums atrodoties vienatnē;
- bailes no noraidījuma;
- jūtīgums pret kritiku;
- nespēja palikt vienatnē;
- tendence būt naivam;
- bailes no pamešanas.
Tas rada augstu stresa līmeni, bet augsts stresa līmenis ietekmē to, kā cilvēks sajūt un pauž savas emocijas. Iespējams, tu sevī pamani:
- pēkšņas garastāvokļa maiņas;
- pastāvīgi zemu garastāvokli,vai depresijas sajūtu;
- dusmu vai skumju uzliesmojumus, tai skaitā raudāšanu vai kliegšanu;
- fiziskas jūtu izpausmes, to starp agresiju attiecībā pret cilvēkiem vai priekšmetiem;
- somatiski simptomi,to starp muskuļu spriedzes, galvassāpes vai stresa sajūta vēderā.
Tātad, vēl viens svarīgs mehānisms, kas minēts virsrakstā un ar kura palīdzību tiek uzturēta mīlestības atkarība, ir - domu galējības, jeb galējas domas.
Kādas ir cilvēka domas, kas veido atkarīgu uzvedību, ja viņš atrodas attiecībās?
"Viņš ir mana pēdējā lielā mīlestība. Es nekad vairs neapprecēšos. Mani neviens nekad nav mīlējis tā, kā mīlēja viņš. Es vienmēr esmu sapņojusi tikai par viņu!"
Vai atpazini sevi šajos teikumos?
Šādu procesu sauc par domu polarizēšanu, jeb domu galējībām. Parasti šīs domas sākas ar frāzi: "nekad", vai "vienmēr". Tās uzrodas līdz ar straujiem vai nu pozitīvu, vai negatīvu jūtu uzplūdiem. Ikdienā tad parasti sakām "man kaut kas uznāca". Emociju svārsts šūpojas ar maksimālu amplitūdu, un galvā sāk rasties kategoriskas domas. Mēs sākam tām ticēt līdzīgi kā patiesībai.
Domu galējības kopā ar emocionālām (par ko rakstīju pagājušās nedēļas rakstā) galējībām bieži vien cilvēku viegli spēj izsist ārā no ierastā dzīves ritma. Jo, ja nopietni pievēršamies savai domai "es nekad vairs nebūšu laimīga" vai "es viņu mīlēšu mūžīgi", tad itin viegli var "sajukt prātā".
Kā iemācīties nedomāt galējībās?
Vingrinājums:
Paseko līdzi tam, kā tu pati nodari sev sāpes. Piemēram, sakot sev: "viņš mani nemīl tik ļoti, cik es viņu". Vai: "mums nekas neizdosies". Īpaši uzmanīgai jābūt pēc tam, kad jūsu attiecībās ir notikušas sāpīgas lietas. Vai pamani atšķirību starp frāzēm "man ir skumji, jo mūsu tikšanās šodien nenotika" un "mani neviens nekad nav mīlējis un nemīl, jo es esmu briesmīga"?
Pārdomā, ar ko tev šobrīd ir attiecības: ar tēlu, vai ar reālu cilvēku. Būt attiecībās ar kādu, ar kuru tev ir slikti, ir iespējams tikai tad, ja tu nepārtraukti vērs savu uzmanību uz idejām, kuras ir atrautas no dzīves.
Mēdz būt tā, ka, detalizēti izanalizējis savas attiecības, cilvēks izlemj tās pārtraukt. Ir jābūt uzmanīgam, lai šajā mirklī neradītu sev sāpes domājot, piemēram: "es nekad vairs nespēšu iemīlēt". Uzmanies no grandiozas rīcības, piemēram, visu fotogrāfiju sadedzināšanas vai dāvanu izpārdošanas. Gluži vienkārši pajautā sev, vai tu vēlies ar viņu tieši šodien tikties. Ja atbilde ir jā", tad satiecies. Nē? Nu, tad jau arī nav nekā, par ko skumt.
Bet, iespējams, ka jums abiem nemaz nav jāšķiras, bet gan jābūt uzmanīgākiem attieksmē pret sevi un savām vajadzībām jūsu attiecībās.
Lai veicas!Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!
Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet
Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)
Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.
Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.
Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.
