Ogrēnietis Jāzeps Novikovs izstādē «Griķu medus» ir klātesošs, tomēr tikpat kā neredzams. Viņš pārstāv savu dzimtu, kuras liktenis ir līdzīgs daudzām citām no Latvijas izsūtītām ģimenēm. Tikpat kā neticami: Jāzepa ģimenē gandrīz visi izdzīvoja – no divpadsmit uz Sibīriju izvestajiem dzimtenē atgriezās vienpadsmit. Vien vecmāmiņas atpakaļceļā vairs nebija. 

Lētu īres mājokļu būvniecība – cerīga, bet ar izaicinājumiem. Pie šāda secinājuma 5. oktobrī “Bonava Latvija” organizētajā diskusijā par īres namu attīstību Latvijā nonāca nekustamo īpašumu nozares eksperti no Ekonomikas ministrijas (EM), nekustamo īpašumu aģentūras “Latio”, Liepājas un Valmieras pašvaldībām. Kā galvenie šķēršļi zemu izmaksu īres namu attīstībai tika minēti EM programmas nosacījumi, tostarp noteiktie termiņi, un finanšu institūcijas “Altum” atbalsta saņemšanas kārtība. Tomēr pašvaldībām un publiskajiem mājokļu attīstītājiem interese ir, ko pierāda arī programmā iesniegto projektu skaits: tādu patlaban ir 11, un viens projekts jau apstiprināts.

Pirms sarunas ar Gunti vienojāmies par diskusijas formātu. Lai dominē dažādi viedokļi katram savā izpratnē – bez nelāgā vārda «pret» starpā un bez pretnostatīšanas pozas. Lai pratina Rēders savā «1:1», kur inteliģentajam Alvim Hermanim pat nekautrējas pavēlnieciski norādīt, ka viņš te tas kungs, kas uzdod jautājumus, otrs tikai kalps, kam jāatbild uz «izmeklētāja» prasījumiem, savu pratināmo nekautrīgi pārtraucot un jaucoties pa vidu. Tas arī saprotams, citādi, ja gaita nerit pēc gatavota plāna, kungam sajūk visa dziesmu grāmata un vienkāršu paplašinātu teikumu bīdīšana apraujas nesakarīgā pusvārdā. Bet piedosim: ja lēkāšana valdošās stabules pavadā tik pārcentīgi aizgrābta, klupieni neizbēgami, un plaukstiņpolka mugurdancī pārmetas viegli. 

Ir vairāki interesanti skaidrojumi, kāpēc mūsdienu Rietumu sabiedrības šķiet “sajukušas prātā”. Šos dažādos skaidrojumus var izvietot spektrā no garlaicīgi plakaniem līdz aizraujošām sazvērestībām. Garlaicīgajā spektra galā ir tādas versijas kā apelēšana pie plaši pieejama interneta pieslēguma vai arī tēze, ka informācijas laikmets esot izgaismojis mūsu patieso dabu, ko līdz šim tik skaidri neredzējām. Iespējams, ka pie vainas ir pārāk vieglā mūsdienu dzīve: pircēji patērētāju sabiedrībā nav spiesti ciest no pieaugšanas grūtībām un nav spiesti ierobežot savu egoismu – mēs esam emocionāli un morāli neattīstīti.