Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece Kristiāna Ābele: Vēl neredzējis nevienu gleznu vai zīmējumu, Vilhelms gribēja attēlot vērojumus līnijās. "Kāds iekšējs spēks mani atkal un atkal vedināja, cik vien labi es pratu, pārcelt uz papīra koku, šķūni, dzīvnieku vai vēl ko citu. Es to darīju pilnīgā slepenībā. Neviens nedrīkstēja redzēt mani zīmējam un apskatīt manus zīmējumus, jo šī nodarbe man pašam šķita tik neparasta, ka es no tās kaunējos."

Kāpēc tik daudz cilvēku sazinās … Internetā? Pirmkārt, tas ir vieglāk. Kāpēc?
Jo, cilvēks var atrasties ērtā psiholoģiskā attālumā no partnera. Viņš var pateikt par sevi jebkuru nepatiesību. Un, noslēpt jebkuru patiesību. Palūgt visu, ko vēlas. Noslēpt jebkuras jūtas, ko nevēlas rādīt. Neviens viņu neredz un nedzird. Viņš var desmit reižu pārdomāt, pirms pajoko – lai būtu pārliecināts par savu joku. Viņš var noslēpt savas bailes, apmulsumu, pat garlaicību– aiz “smaidiņa”, un neviens to nenojautīs.

Šajā ziemā Latvijā daudzviet bijuši plūdi vai pali, radot zaudējumus ēku īpašniekiem. Apdrošinātāji lēš - sekas nekustamajiem īpašumiem varēs aplēst vien pēc pāris nedēļām, tomēr ne visi varēs saņemt kompensācijas, vēsta ReTV.

Mūsu informācijas laikmetā – nekā vērtīgāka par informāciju nav. Rodas loģisks jautājums: kur tad uzglabāt visdārgāko, kas man pieder?
Vislabāk – cietajos diskos, bet, diemžēl, dažkārt mēs kļūdamies un uzticam svarīgas lietas kādam cilvēkam. Salīdzinot ar ciparu informācijas nesējiem, cilvēks ir īpaši neuzticams. Nav noslēpums, ka bieži cilvēki vēršas pēc informācijas (vienam par otru) nepavisam ne tā kā paši to gribētu – attiecībā pret sevi.