Viens no valsts simboliem ir karogs. Mūsu sarkanbaltsarkanais ir izdzīvojis caur gadu simtiem, lai gan tikai pagājušā gadsimta sākumā karmīnsarkanā un baltā kļuva par Latvijas valsts karoga krāsām. 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī aktieris un latviešu strēlnieks Ēvalds Valters un rakstnieks Alberts Bels pacēla sarkanbaltsarkano karogu – pirmo reizi pēc padomju okupācijas gadiem. Tomēr par oficiālu Latvijas PSR karogu tas kļuva vien 1990. gadā.

Pērn Čehijas medijs “Seznam zprávy” pārsteidza lasītājus ar ziņu par policijas izmeklēšanu jaundzimušo tirdzniecības lietā, kurā surogātmātes no Ukrainas Prāgā dzemdēja bērnus turīgiem, vientuļiem ārzemniekiem. Runa ir par 30 jaundzimušajiem, kuri trīs gadu laikā piedzima Prāgas slimnīcās un kurus pēc tam tikai dažu dienu vecumā pasūtītāji aizveda tālāk uz ārzemēm – Spāniju, Zviedriju, Vāciju un pat ASV. Starp pasūtītājiem bija vientuļi vīrieši. Taču, kā raksturīgi surogasijas praksei, neviens nebija pārbaudījis, vai jaunie vecāki var pienācīgi parūpēties par bērniem.

Anete Bērtule LTV «Šodienas jautājumā» mēģināja rast skaidrību par bēdīgi slavenā projekta «Skola 2030» rezultātiem. Jutu līdzi: izspiest kaut kādu sakarīgu atbildi no uzaicinātās kompānijas pat tik loģiskai žurnālistei nebija pa spēkam. 

Šonedēļ, 16. novembrī, biedrība “Asociācija Ģimene” un Latvijas Kristīgo mediķu biedrība rīkos bezmaksas lekciju par ētiski pretrunīgākajiem aspektiem reproduktīvajā medicīnā, īpaši mākslīgās apaugļošanas praksē. Lekciju lasīs čehu bioētiķe un psiholoģe dr. Hana Konečna, kura, strādājot Eiropas padomes Bioētikas komitejā, ir izvērtējusi iniciatīvas regulējumiem, tostarp tādas, kas aizsargātu ar donoriem ieņemto bērnu tiesības.